kur`s nomain`ija garumz`imes man`aa dator`a?!
nakts skolā.
nē, tā vairs nav skola naktī, bet gan visatļautības iestāde. medmāsas kabinetā vienkārši ej un ņem ko gribi.. vajadzēja vairāk paņemt tās kakla tabletes. kameras tiek ignorētas, vai labākajā gadījuā izslēgta gaisma, lai mūs neredz. sēžam pie stundu saraksta un dzeram, līdz nedaudz pietrūkst un ir jākāpj pa logu ārā un jābrauc pakaļ vēl. labi gan, ka apsardze "neredzēja" kā ar trepēm tiek līsts iekšā pa logu. hah "nu labi, bet vairāk gan pa logiem nekāpjiet". tikai stulbi, ka dežurante bija aizslēgusi tikai centrālās durvis, bet pagalms pieder mums - nu forši uzpīpēt pie skolas kā pie parastas kāpņu telpas. uz nakti iekārtojāmies ģeogrāfijas klasē - tīri mājīgi, es sapnī redzēju, ka mēs to kabinetu iekārtojam kā Bela grāmatā tas vīrieties iekārtoja būri. vispār man bija debīli sapņi, bet nebrīnos, jo mana zemapziņa ir vienkārši piekauta. es nezinu, kādas būs sekas šim vakaram, bet man tas arī neinteresē. man vispār nekas neinteresē. es varētu vemt ārā visu, sākot ar kuņģa sulu līdz beidzot arī sāpes. bet tam man nav laika, mani gaida darbs, vecāsmātes apciemojums kopā ar brāli (es sapratu,ka brālis būs tas, ko man būs visgrūtāk pamest, ja es izdomāšu studēt neLatvijā), tad beidzot arī mācīšanās.
lai arī vakarvakars bija atvēlēts izlemšanai, ko darīt tālāk ar Dāvidu, es neesmu izlēmusi neko. nulle. es ne tikai strīdos pati ar sevi, bet iekšēji kožu, skrāpēju un beru sāli brūcēs. un vispār man rokas šobrīd izskatās pretīgāk kā pēc darba dānijā. laikam šuvotājs nav jāliek spraugās ar rokām. sāp, bet tas ir labi. novērš domas.