es ienīstu troksni
ienākot skolā nespēju nesmaidīt.. prieks par dienas sākumu, prieks par labo laiku, par brīvdienām, par vakardienu, par visu.
kad gāju mājās, jutos krietni vien sliktāk.
bet vainas sajūta mani nemoka. es pat priecājos, ka man rūp tā eksāmena iznākums, tas diezgan daudz ko parādīs. -vai es esmu vai neesmu spējīga sasniegt kaut ko. un ja Tu domā, ka es spēlēšu šo mazo bērnu spēli "es apvainojos un Tu man par to atvainosies", tad piedod - Tu kļūdies. man būtu daudz ko teikt, bet kam gan.

tāds jau ir mans mērķis.
-ienīst visu šeit tik ļoti, lai pēc vidusskolas varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem aizbraukt prom.

neskatoties uz to, ka es jau vairāk kā mēnesi nepīpēju, man regulāri kāds prasa cigaretes.
pat ja es neesmu bijusi skolā, man prasa, kāda bija pēdējo stundu tēma.

Tu tikai ņem līdz nav vairs ko un tad pamet malā.