ziema ir gara.
pus deviņi un jau tumšs. smieklīgi katru gadu ievērot vienu un to pašu. -ar vienām un tām pašām emocijām. nē, nav gan smieklīgi.
šogad biju nosolījusies negaidīt tik ļoti nākamo vasaru, jo tā ne sūda nebūs labāka par šo, jo nekas nemainīsies.
bet... viena diena skolā un jau pietrūkst.
un tie vārdi, šķita tā it kā spītējot man, par spīti pateikt tā, lai nepatiktu man, lai nesakristu ar manu viedokli. bet tas nebija domāts man.

man uzdāvināja jaunu bibliotēkas kartiņu,kā bija solīts. -pirmais izpildīties solījums pa ilgiem laikiem.
manas jaunās klasesbiedrenes ir iemācījušās manu vārdu. tik ātri! es vēl viņu nē.
diez kā jūtas Paulīne. viņa sēž ar mums, svešiem cilvēkiem, iekš svešas valsts, skolas. nesaprot neko, ko mēs runājam, bet viņa sēž un nešķiet, ka būtu neapmierināta. bet viņa neko nesaprot! -atliek neverbālā pasaule. aizraujoši. uz brīdi.

pirms četriem mēnešiem, kad es nomainīju savu lietu stāvvietu [ne mājas], tad man nopirka kosmētikas noņēmēju. šodien pirmo reizi viņu izmantoju.


"bet kāds ir kādu pazaudējis"