pus9 kā iegāju mežā tā pus5 tikai iznācu un visu laiku vienā spotā pie maza ugunskuriņa, ko kurināju un spicēju ausis uz skaņām, vai nenāk arestēt, skatos starp kokiem aiziet sirms vīrietis, pēc tam tikai ārā ejot paskatījos, ka tur netālu taka gāja, lasu kazenes kas vēl palikušas pēkšņi troksnītis skatos kas aizskrien zaķis viņš kādu laiku bija nekustīgi sēdējis kamēr es tur pētu un tad pēkšņi aizksrien, un tādā vītolu ansamblī kur kaut kādi sausie atstutējušies pret pārējiem un čīkst, kad vējš kustina un viens tāds noliecies, ka var viņā uzrāpties un līks zars uz leju, ka pirmajā stāvā tajā var kā šūpuļkrēslā sēdēt. un tad vēl tie putniņi nāca un lidinājās es viņiem ābolu serdītes atstāju