Pēdējā laikā esmu atsākusi domāt par nāvi. Tikai šoreiz citā šķērsgriezumā. Reizēm liekas, ka tik daudz ko skaistu šajā dzīvē jau esmu piedzīvojusi, ka nu jau ir diezgan... nez kāpēc man liekas, ka ar visu iespējamo pasaules skaistumu jau esmu bijusi pagodināta un līdz ar to visskaistāko esmu tai devusi..
Lai gan... varbūt šai pasaulei vajag klusos, bet nenoklusētos skaistuma ģeneratorus, lai šī pasaule neaizietu postā... varbūt..

Jo es esmu skaista,
jo esmu dzīva,
jo man ir dots viss,
jo visi, kas mani mīl, ir skaisti