Below are the 17 most recent journal entries recorded in espati's LiveJournal:

Thursday, June 9th, 2005
8:23 pm	par postmodernisma ... VIII bausli Es tieshi aktivi domaju par tiem esibas veidiem... labi vismaz ka ir laba muzika, kas parasti prieksh katra stavoklja izpauzas kaa viens konkrets disks, shoreiz taa ir Susumu Yokota, kaut kaads disks... kaut kaada konsekvence jau tiek ietureta, sakotneji tas lidzinas mieram, velak tik atklajas taa daudzshkjautnainaa daba... vispar nevar tevi sazvanit :( reizem liekas, ka tas viss ir sapnis... taads kaa liels apmulsums Mes esam sperushas stategiski svarigu soli - nolemam tikt valjaa no TV, pagaidam to nobazot virtuvee... tad izdomajaam, ka "zinama jega" butu arii no sportoshanas.. un tad vel iespejams pat esam nobriedushas uz aktivaku dzivi, jo pedejaas nedeljas knapi lienam no majas aaraa smiekligi, bet es joprojam netieku valjaa no vienas domas - man bail sakt dzivot parlieku normali.. es nejokojos, bet tu jau laikam to zini.. Reizem gadaas sanjmeties vai nez kur dabuuut iedvesmu un pastradat kadas 3-4 dienas.. bet pec tam ir tik divaina visa bezjedzibas sajuta.. reizem man liekas, ka vienigais, kas man dod speku dzivot ir skaistums... laikam jau grutak ir jo darbs nav isti shkirts no majam... kaut kur lasiju, ka katra cilveka pienakums ir tuvoties savai patiesajai butibai... bet kaa es varu zinaat, ka tas tels, kas mani vilina, ir tas, ko iespejams bernibaa nogalinaaja... varbut iekshejaa anarhija ir tikai vajuma pazime... vispar jau nekaitetu spert kadu soli uz priekshu... shad tad iedomajos, ka varetu aiziet pie psihaterapeita, varbut tas sniegtu atbildi uz kadu jautajumu... man piemeram pietrukst drosmes.. bet varbut tadas drosmes nemaz nav, ir tikai parlieciba par sevi.... un netieku valjaa no parlieku lielas pareizibas (reizem censhos apzinati darit kaut ko nepareizi, milziga nekartiba uz galda man pat pedejaa laikaa iepriecina :)) es jau netiecos pec mistiskas patiesibas.. pat dazas atbildes kaut ko dod... redz, tagad vismaz es pat nejutu galeju neapmierinatibu ar sevi, vai izmisumu.. tas drizak ir izaicinajums... reizem man liekas, ka mana sutiba ir cinities par kaut ko... varbut shiis atbildes, nemaz nav tas sliktaakais par citam lietam... Pedejaa laikaa viss kaut kaa ir apnicis - skola, danchu kompanija.. tas viss jau sak bezjedzigi atkartoties... gribas kaut ko jaunu Tad vel es domaju par Sokratu, Platonu, psihoanalizi, jogu, budismu (filozofisko...varbut ne tikai) vai arii vienkarshi attistu savas anarhiskaas teorijas par to, cik man shii pasaules kartiba ir nepienjemama.. vai nedomat neko, jo tas ir tikai speele.. vai kaa to sauc... nu jaa ir jau arii vel tada lietas, kaa sports, daba, sublimaacija (taa gan ir viena lieta, kas man padodas lieliski :D) gruti saprast vai tas vestules es rakstu tev vai vairak tomer sev jeb cik lielaa meraa katrai no mums... tu vismaz saproti, pat ja nepiekriti.. nevienu citu tadu vairs nepazistu.. shonedeljas lielaakaa laime bija atkartotaa Amerikanju skaistuma noskatishanos, kas preteji lielajaam bazam nesagadaja ne mazako vilshanos, gluzi taapat kaa pirmo reizi... es nesapratu, kapec man nebija nekadas pusaudzu krizes, vai kapec man ir vecakaa masa.. es nesaprotu kaa lai izturas pret maniakalas depresijas slimnieku, pie tam vel visai smagaa stadijaa, kas nemitigi vaino visus "par drausmigajiem paridarijumiem" kas vinjai ir izdariti... vinja taa ari pat nav atvainojusies, vai kaut atzinusi, ka vinja arii ir vainiga... zzelums pret vinju mijaas ar naidu, bet izpauzaas, kaa nepatika vienigais, ko pashlaik velos, ir nedaudz vairak no visa... laikam tu esi Zviedrijaa, skaidrs.. (Comment on this)
Sunday, April 17th, 2005
10:10 pm	varbūt altruisms arī ir tas pats kas pašapmāns?!? (Comment on this)
Friday, April 1st, 2005
3:46 pm	par neko tikai gara tukshuma izpausmes _____________________________________________ varbut tas ir gara vajums, kas mani bremze kas neljauj man sanemties un sakt stradat kas liek man nevelties neko varbut tas ir gauzam dabisks stavoklis, kad kad kartejo saulaino dienu esmu pavadijusi majas varbut vajadzetu sanjemties un iziet ara ieelpot pussvaigo gaisu, kas ġan jebkura gadisjuma bus krietni svaigaks, neka tas, ko iespejams nobaudit sesta stava parkurinatajaa dzivoklii :( un varbut ir verts sev vienreiz neko neparmest un padomat par to kaa sagadat sev nedaudz vairak prieks, piemeram, ar pastaigu, salatinjiem, saldejumu, kaut ko palasit un nedaudz mazak sedet pie datora :) M (Comment on this)
3:41 pm	a a (Comment on this)
Monday, March 21st, 2005
1:44 pm	Pēdējā laikā esmu atsākusi domāt par nāvi. Tikai šoreiz citā šķērsgriezumā. Reizēm liekas, ka tik daudz ko skaistu šajā dzīvē jau esmu piedzīvojusi, ka nu jau ir diezgan... nez kāpēc man liekas, ka ar visu iespējamo pasaules skaistumu jau esmu bijusi pagodināta un līdz ar to visskaistāko esmu tai devusi.. Lai gan... varbūt šai pasaulei vajag klusos, bet nenoklusētos skaistuma ģeneratorus, lai šī pasaule neaizietu postā... varbūt.. Jo es esmu skaista, jo esmu dzīva, jo man ir dots viss, jo visi, kas mani mīl, ir skaisti (Comment on this)
Friday, March 18th, 2005
2:04 pm	un un Savā ziņā doma par mīļāko man tikko izlikās visnotaļ pieņemama - kaut kāds ķermenisks siltums un epizodisks mīļums, rūpes par mani un to kaut kādu viņu, kas tomēr nenomāc manu rutīnu. Savā ziņā mana ikdiena jau ir gandrīz tāda, kādu es to vēlētos. Regulāras dejošanas, vācu val un augstskolas nodarbības, grāmatu lasīšana, fotogrāfēšana un kino apmeklējumi. Reizumis turpināt veldzēt dvēseli mūzikā, zimējot un rakstot. Regulāra braukšana uz laukiem (jeb turpināt ģimeniskuma sajūtu) un sistemātiska palikšana vienai Rīgas dzīvoklī. Epizodiski tusiņi pa nedēļas dienām un visnotaļ regulāri pasākumi ar dejotājiem. Dažādi motivēti braucieni uz ārzemēm. Iespēja par kādu rūpēties un reizumis sajust cilvēku varzu mājās, vai iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Un turpināt tradīciju par negaidītiem, bet iespaidīgiem honorāriem. Vēl man gribētos, kaut nelielus, bet regulārus ienākumus. Bet tomēr turpināt, bet šoreiz ar panākumiem, iesākto darbu (kas man pēkšņi, bet nepārprotami izlikās ļoti interesants). Un kādu pusslodzi regulāras darba dienas. Un kādus interesantus projektus, kā piemēram Mildas izstāde. Nedaudz vairāk dabas (pastaigas, velobraukšanas, pārgājieni, laivu braucieni...). Nedaudz vairāk mīlestības, kas dotu man siltuma sajūtu un 'īpašuma' izpratni (no vārda īpaša), bet ietekmētu manu izaugsmi tikai nedaudz. Izjust enerģiju darboties, bet brīvdienās iekšēju mieru, piepildījumu un vienmēr lielāku pārliecību par sevi. Reizumis, bet regulari mieru, drusku pašpietiekamību, mīlestību, apbrīnu, gandarījumu, cieņu, garīgumu un dvēseliskumu, ikdienišķā skaistumu. (Comment on this)
Monday, January 17th, 2005
1:08 pm	un vēlreiz pat tikšanos es gan satiku, nekādi negaidot... vēl bīstamāku par mani pašu. neesmu radusi pie inscinētām tikšanās reizēm un jo vairāk pie tolerances par manu aizņemtību... tā es varu arī nekad nepateikt, beidzot man ir laiks.. satikt ..Tevi (Comment on this)
12:55 pm	pat to pašu.. pirmo tikšanos Es gan satiku, nesen... kaut gan man nemanot tas jau velkas kādu laiku... priekš viņa. Un tagad nedaudz bail, nē tomēr diezgan stipri bail.. Ja nu tomēr kaut kas nopietnāks no tā sanāk, ne man, bet mums abiem. Viņš tomēr ir ..kaut kas ...īpašs.... ..priekš manis. Tik daudz mirkļu ir pavadīts runājot un vēl vairāk pacietīgi nebilstot ne vārda, daudz vairāk... Viņš savu soli ir spēris, ne reizi vien ... tagad viss atkarīgs no manis, no manis pašas.. Tikai to vienu tikšanos izlūgties no sevis pašas, pārējais notiks, kā tam jānotiek Current Mood: ar nelielu satraukumu vēderā Current Music: klusums (Comment on this)
Wednesday, January 12th, 2005
1:44 pm	Potenciālais apsveikums dzimšanas dienā Mēs varētu noslēgt derības par to, kurš ilgāk nodzīvos. Uzvarētājam tiks ...dzīve. Nu tad iedzersim kaut ko kaut kad par šo! (Comment on this)
1:42 pm	nav tak tā nav tak tā, ka būtu jābīstās no ciešanām; tas nav akurāti kaut kas galēji neciešams.. tāpat kā nabadzība nebūt ne obligāti ir netīra. (Comment on this)
Tuesday, January 11th, 2005
2:53 am	ciešanas Kaut kas, kas dvēseles kaktā iesprūdis, reizēm man nakts ārprāta sapņos nedod mieru. Vai tiešām neviens to nav pamanījis? Tas graužas un nedod mieru arī retajos nomoda sapņos.. un dzīves ceļos, kā laikadeglis es maldos, lai kādu dienu kā bezcerīga muša kāda braucoša auto vēdlodziņā izšķīstu es. Tā diena ir tuva, pat tuvāka nekā man varētu šķist. Satraucoša un mieru nesoša vienlaikus... pagaidām vēl kaut kur slapstās aiz mana sparāta robežām .. un kādu dienu, kad tā klauvēs pie tā vājākā posma, saprāts vairs nelīdzināsies nekam prātīgam un nevilcinoties ielaidīs to iekšā. Tā diena vis nebūs beigas, kā sākumā varētu šķist. Tā būs pārdzimšana jaunā kvalitātē, ar neizbēgamo pagātnes vērtību un arīdzan ne tik vērtīgu vērtību zaudēšanu. Tas būs kaut kas īsts, par kā eksistenci man vēl nav iespējams nojaust, varbūt tas pat būs mirklis mūžības priekšā vai mūžība mirkļa vietā... Current Mood: nav Current Music: Susumu Yokota, Jazz (Comment on this)
Monday, January 10th, 2005
12:21 am	laikam atkal pārāk, pārāk.. (Comment on this)
12:16 am	centieni atmaksājas Centieni apgūt vēl vienu valodu atmaksājās. Tagad man ir tikai viena doma - kā līdz nākamajai nodarbībai sagatavot neskaitāmos mājasdarbus. Smadzenes tiek nepārtraukti mobilizētas un ja neskaita jauniegūto tukšuma sajūtu (varbūt tāpēc, ka nav vairs laika lasīt grāmatas!?!) pašsajūta ir visai laba :) (Comment on this)
Friday, January 7th, 2005
9:19 pm	Vajadzētu tā kā justies labi, bet jau atkal jūtos nogurusi un slima. Tas tikai uzdzen vientulības un izmisuma sajūtu par iespējams neizdzīvoto dzīvi. Grēks jau par kaut ko sūdzēties, jo liekas, ka viss ir labi vai vismaz tam tā vajadzētu būt. Nez kāpēc tikai vientulība un tukšuma sajūta, vai tiešām tai ir pamats? Un kas vispār notiek? Un lai būtu iespējams noķert mirkli. Izmisīgi rakstu visiem vēstules un cenšos nodibināt kontaktu, virtuālu. Tajā pašā laikā nemaz necenšos piezvanīt kādam no draugiem un satikties. Ar O pēdējā laikā tādas saspīlētas attiecības, tas arī laikam uzdod savu devu stresa un nepatīkamas emocijas. Nu jā, bet par to jau nav pat vērts runāt. Un nav jau vispār nekā tāda, par ko būtu vērts runāt, priecāties vai bēdāties. Reizēm liekas, ka tā nometne pie visa vainīga, bet varbūt tā ir tā pati vecā izmisīgā vēlme novelt vainu uz kādu ārēju apstākli. Nu ne jau tā vainīga, bet nu, ka tā ir uzjundījusi pārlieku daudz jautājumus. Varbūt tas ir nogurums, kas tāpat, kā visas citas fiziskās nelabsajūtas liek man justies arī garīgi vārgai... vai arī apziņa, ka man jau viss ir, lai būtu laimīga, tikai nez kāpēc es savu laimi neredzu, neizbaudu un nevēlos. Kas vispār notiek? Kaut kā rakstīšana tomēr palīdz, un es jau atkal jūtos nedaudz labāk :) (Comment on this)
Wednesday, January 5th, 2005
12:17 pm	Man ir iemīlējusies draudzene. Likumsakarīgi, ka tagad tāda jūtos arī es :) (Comment on this)
Tuesday, January 4th, 2005
12:22 am	sapnis Šodien redzēju sapnī sātanu. Laikam jau nekas labs nav gaidāms, bet žēl... (Comment on this)
Monday, January 3rd, 2005
5:49 pm	Vēstule draudzenei Laikam atkal sāku attālināties no savas dzīves. Šodien no rīta salamājos ar mammu. Uz viņas pēdējo teikumu, ka viņa mani mīl - teicu, lai viņa tak liek mani vienreiz mierā. Un pēc tam zvanīja M un es riebumā pret viņu, sevi un visu pasauli nespēju pacelt klausuli. Tagad es nespēju samierināties ar domu, ka šodien jāiet uz dejošanu. Diezgan bieži man liekas, ka es visu dzīvi labprāt pavadītu šajā dzīvoklī (nu varbūt ar maziem izņēmumiem). Tāda nu es esmu. Vienmēr. Vai vismaz lielākoties. Tāpēc es vienmēr brīnos, ka ir/atrodas tādi cilvēki, kas vēlas ar mani draudzēties un regulāri tikties, jo es zinu, kā es jūtos un brīnos, ka to nejūt viņi... Vienīgais, ko es varu apsolīt sev (mana uzvedība tomēr neizslēdz milzīgus sirdsapziņas pārmetumus) un tev - ka tikšos tikai tad, kad tiešām būs vēlme kontaktēties un kad jutīšos labi. Ceru, ka tev viss ir labi/labāk. Current Mood: bažīgs Current Music: drum&bass (Comment on this)