un un
Savā ziņā doma par mīļāko man tikko izlikās visnotaļ pieņemama - kaut kāds ķermenisks siltums un epizodisks

mīļums, rūpes par mani un to kaut kādu viņu, kas tomēr nenomāc manu rutīnu.

Savā ziņā mana ikdiena jau ir gandrīz tāda, kādu es to vēlētos. Regulāras dejošanas, vācu val un augstskolas

nodarbības, grāmatu lasīšana, fotogrāfēšana un kino apmeklējumi. Reizumis turpināt veldzēt dvēseli mūzikā,

zimējot un rakstot. Regulāra braukšana uz laukiem (jeb turpināt ģimeniskuma sajūtu) un sistemātiska palikšana

vienai Rīgas dzīvoklī. Epizodiski tusiņi pa nedēļas dienām un visnotaļ regulāri pasākumi ar dejotājiem.

Dažādi motivēti braucieni uz ārzemēm. Iespēja par kādu rūpēties un reizumis sajust cilvēku varzu mājās, vai

iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Un turpināt tradīciju par negaidītiem, bet iespaidīgiem honorāriem.

Vēl man gribētos, kaut nelielus, bet regulārus ienākumus. Bet tomēr turpināt, bet šoreiz ar panākumiem,

iesākto darbu (kas man pēkšņi, bet nepārprotami izlikās ļoti interesants). Un kādu pusslodzi regulāras darba

dienas. Un kādus interesantus projektus, kā piemēram Mildas izstāde. Nedaudz vairāk dabas (pastaigas,

velobraukšanas, pārgājieni, laivu braucieni...). Nedaudz vairāk mīlestības, kas dotu man siltuma sajūtu un

'īpašuma' izpratni (no vārda īpaša), bet ietekmētu manu izaugsmi tikai nedaudz.

Izjust enerģiju darboties, bet brīvdienās iekšēju mieru, piepildījumu un vienmēr lielāku pārliecību par sevi. Reizumis, bet regulari mieru, drusku pašpietiekamību, mīlestību, apbrīnu, gandarījumu, cieņu, garīgumu un dvēseliskumu, ikdienišķā skaistumu.