Solaris

Par to pašu - par "pēdējo partiju": http://www.youtube.com/user/tv24zinas#p/a/u/2/eO9CHRBKk94

 

Protams, nezinu, kā pats izskatītos uzstājoties par izglītības attīstību Latvijā, taču apskatieties, kā jaunie filosofi runā:

http://skatiens.lv/video

(rullēt zemāk)publika gan iespaidīga

Pēc šodienas, dzirdot vārnas, pakrūtē sajūtu nelielu nemieru, bet skats uz viņām kļuvis cilvēcīgāks. Stokholmas ķīlnieku sindroms darbojas arī šādi.

Intervija ar Jurģi Šķilteru žurnālā "IR".

Par Šuvājeva uzrunu nebiju dzirdējis, bet godīgi sakot, nesparotu, kāpēc Šķilters tika uzdots par vienu no "grēkāžiem"... un jāpiekrīt, ka lielākā cepšanās bija nevis par 'topiku', bet par personālijām...

pilns intervijas tekts

( pilns intervijas teksts )

Pēdējā laikā sakarā ar tā saucamo „profesoru plaģiāta skandālu” mūsu sabiedrībā plašāk zināms kļuvis Imanuela Kanta vārds. Domājot par lasītāju, kuru vairāk nekā skandāli interesē paša Kanta atziņas – turklāt mūsdienu problemātikas kontekstā –, piedāvāju Maincā (universitātē un Kanta centrā) tapušu un turpat studentiem nolasītu referātu. (Referātā aplūkotās tēmas iestrādātas manā Kluvēra izdevniecībā publicētajā rakstā „Reflections on the Everlasting and the Transient or the Road to the Freed of Light”. – Analecta Husserliana, vol. 67, Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, Boston, London, 2000, 243 – 257. Šajās dienās, pārlapojot referātu, ar pārsteigumu konstatēju, ka toreiz sacītais mūsdienu situācijā kļuvis tikai aktuālāks. Tēmas, kuras referātā pieteicu kā teorētiskas problēmas, laika ritumā pārtapušas eksistenciāli nozīmīgās nostādnēs, ap kurām centrējas manas filosofiskās pārdomas. Tolaik aizsāku arī darbu pie Kanta Tīrā prāta kritikas tulkojuma, un ar pārtraukumiem tas turpinājies vairāk nekā 15 gadus. Tas tuvojas nobeigumam, un ceru, ka neraugoties uz visiem šķēršļiem, kas šobrīd tiek likti ceļā ne tikai man, bet visai Latvijas filosofijai, kas pamazām gūst starptautisku atzinību, darbs ieraudzīs dienasgaismu tuvākajā laikā.

Rihards Kūlis

Raksts lasāms pēdējā žurnāla "Kultūras Forums" Nr. šeit.

Šodien atklāju kvalitatīvu akadēmisko materiālu resursu: Čikāgas universitātes filosofijas departamenta mājas lapu. Bez maksas pieejami tādu pasniedzēju raksti kā Martas Nūsbaumas, Žana Luka Mariona u.c. Šeit links.

Wednesday, June 16 19.00 “Transbiotics” public lectures: Ainars Kamolins (LV), Andy Gracie (UK), Terike Haapoja (FI) (kim? / Spikeri)

http://www.e-text-textiles.lv/SLSAeu2010/textures_overview.pdf

Varbūt jau pamanījāt, "The New York Times" mājas lapā kādu pusmēnesi tiek veidots filosofu blogs - par laicīgām un pārlaicīgām tēmām: http://opinionator.blogs.nytimes.com/category/the-stone/

Danto, Kričlijs, Singers u.c.

Gluži vai Lieldienu ziņa. Tā teikt - kampars pret odiem. LETA: Šonedēļ mēģinās šūpot ekonomikas ministra Kampara krēslu.

Žurnāliste A.Brauna par interviju "IR" ar A.Leimani sociālajā tīmeklī "Twitter" komentē sekojoši: "neticams zemiskums filozofijas studijās, bet man prieks par armn un citu aktīvistu sparu." WTF??? Mani neviens tur nekad nav pazemojis, lai gan uzskatu, ka uzlabojumi ir nepieciešami...

Mosties, mosties, reiz, svabadais gars,
Celies uz salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties, brīvības cēlajais gars!

Tumšos varmākas zemē triec,
Svētos bizuļus-garīdzniekus,
Kuri melš krāpdami debesu niekus.
Ticības māņus pie malas liec!

Zemē kungus, kas lepnībā sēž,
Šķērdīgi putina miljonu sviedrus,
Zemē kundzības draugus un biedrus,
Kas savus brāļus spaida un plēš!

Vairāk

Diena: "Lai arī advokāta Aināra Platača pazušanu viņa pašreizējie kolēģi no juridiskā biroja saista ar viņa profesionālo darbību, cilvēki, kas viņu labi zina, neizslēdz arī versiju, ka A. Platacis izgaisis vien uz īsu laiku. Viņš mēdzis dažkārt lietot alkoholu un tā dēļ reizēm advokāts aizgājis neceļos, vēsta Dienas neoficiālie avoti. Policija, kas par A. Platača pazušanu uzsākusi kriminālprocesu, neizslēdz nevienu iespēju. Tomēr bažas, ka noticis kas ļauns, pastiprina apstāklis, ka trešdien Muceniekos netālu no viņa dzīvesvietas atrasta neaizslēgta viņa automašīna ar mobilo tālruni."

"Biju [esošajam LU rektoram] Mārcim Auziņam vienīgā konkurente uz rektora amatu, domāju, ka viņš to nav aizmirsis un varbūt tagad tāpēc tik ļoti «mīl» mūsu ģimeni,» portālam «Apollo» sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore, filozofijas doktore un plaģiātisma skandālā iesaistītā profesora Riharda Kūļa dzīvesbiedre Maija Kūle.

...

«Tad LU vadība sāk domāt, kā iziet no dīvainās situācijas. Ir zināms, ja rektors izdos kādu administratīvu rīkojumu par Kūļa atbrīvošanu, tas tiks pārsūdzēts un LU nāksies pašiem to atcelt, jo trūks pamatojuma. Tāpēc, kā liekas, LU izdomā, ka vajag apsteigt profesora tiesāšanos pret universitātes rīkojumu. LU vēršas, kā top zināms no preses, Gulbenes novada tiesā, lai tā pašas LU vietā pieņem lēmumu profesoru atbrīvot no darba par netikumisku rīcību. Tas ir kaut kas neredzēts Latvijas akadēmiskajā sfērā,» sašutusi ir Kūle.

Vairāk Apollo.

Karikatūrists Larss Vilks: Drīkstu izsmiet arī musulmaņus (šeit)

{Neesmu nekādīgi tā arī sapratis, kā t.s. "Rietumu tolerance", "reliģija kā privātās sfēras daļa" u.tml. labskanīgi saukļi var tikt savienoti ar šāda veida apgalvojumiem, kā izsaka Vilks (te gan jāprecizē, ka runa jau nav par musulmaņiem, bet izsmiets tiek Muhameds un Allahs). Proti, ja tu zini, ka otru tas kaitina, kādi apsvērumi (cēli apsvērumi sēt pasaulē demokrātiju un vārda brīvību) tevi vada, zīmēt otru aizskarošas karikatūras/otra pārliecības aizskarošas karikatūras, jau pirms tam apzinoties, ka otru tas aizskars. Iespējams, ja kāds uzzīmētu kailu kristiešu pāvestu mīlējamies ar "svētajām avīm", diezin vai kāds mestu ar molotova kokteiļiem (ja nu vienīgi Filipīnās). Bet ej nu sazin!?}

Ja ir interese, te ir Kūļa paziņojums un paskaidrojums LU.

Dāmas un kungi,

pēc vairākus mēnešus ilgušā realitātes šova masu saziņas līdzekļos „filozofijas profesoru plaģiāta lieta” pāraugusi represīvās darbībās. Kā uzzināju no laikrakstiem un televīzijas, LU vadība mani iesūdzējusi tiesā ar prasību atstādināt no darba LU (ar prasības saturu neesmu iepazīstināts). Pirms tam (21. 05. 2010.) LU vadības pārstāvji mani centās pierunāt atstāt filozofijas promocijas padomes priekšsēdētāja amatu, solot neskart profesora amatu. No šā priekšlikuma kategoriski atteicos pārliecībā, ka ar filosofiju es nekad netirgošos un ka tas tuvāko gadu laikā būtiski varētu ietekmēt filosofijas attīstību Latvijā. Uzskatu, ka visi man izteiktie apvainojumi ir nekorekti un to mērķis ir graut filozofijas nodaļu un Vēstures un filozofijas fakultāti kopumā. Uzskatu, ka šobrīd cīnos ne tikai par savu, bet arī par visas filosofiskās sabiedrības reputāciju. Domāju, ka savos daudzajos paskaidrojumos LU Ētikas komisijai un rektoram akadēmiskā veidā esmu atspēkojis visus man izvirzītos apvainojumus. Līdz šim gan jebkuri mani paskaidrojumi no LU amatpersonu puses ir tikuši pilnībā ignorēti. Lai viestu skaidrību par uzbrukumu raksturu un mērķiem, nosūtu Jums nemainītā veidā savu pēdējo paskaidrojumu LU rektoram (20. 05. 2010.). Esmu pārliecināts, ka tiesa mani pilnībā attaisnos.

prof. Rihards Kūlis ( paskaidrojums )

 

"Mani "aizgājināja"," laikrakstam norādījis Belevičs, atzīstot, ka to izdarījis Šlesers. "Teica, ka no manis neiznāks "smēlējs". Zināt, ir tāda anekdote. Meistars un māceklis smeļ mēslus no bedres. Māceklis stāv bedres augšā, bet meistars bedres dibenā piesmeļ spaini un padod uz augšu. Te vienā brīdī māceklis aizraujas, skatoties uz meitenēm, spainis izslīd viņam no rokām un viss uzlīst meistaram uz galvas. Tas izslauka acis no mēsliem un saka: "Nē, no tevis gan smēlējs neiznāks.". Tieši tā pateica arī man," laikrakstam stāstījis uzņēmējs.

"Es nenoturēju spaini. Man tā arī pateica, ka esmu iekāpis sūdos. Citāts. Atzīstu: mana kļūda. Pieredzes trūkuma dēļ," paudis Belevičs. Viņš apgalvo, ka "aizgājināšana" neesot saistīta ar viņa asi kritizētajiem izteikumiem par maksas izglītību, bet gan "pavisam citiem izteicieniem" – viņam un Šleseram izvērtusies diskusija, vai atbalsts būtu jāsniedz visiem sabiedrības slāņiem, tai skaitā seksuālajām minoritātēm. "Es teicu, ka sniegšu roku ikvienam cilvēkam – krievam, latvietim, ebrejam, čigānam, gejam -, katram, kuram sāp sirds par Latviju. "Es teicu – nu kā tad mēs bez Eltona Džona un Čaikovska. Un tad mani "aizgājināja"," sacīja Belevičs.

The seemingly inescapable fact that matter and antimatter particles destroy each other on contact has long puzzled physicists wondering how life, the universe or anything else can exist at all. But new results from a particle accelerator experiment suggest that matter does seem to win in the end.

interesanti, kā viņi to atrisina konceputāli - matērija/antimatērija, turklāt abas cīnās.

viss raksts šeit.

 

Dzīvnieciskais cilvēkā, "dzīvnieka daba cilvēkā" (piemēram, instinkti), vienmēr ir tikusi vērtēta kā kaut kas negatīvs, taču paši dzīvnieki ir saudzējami un azsargājami. Vai te nav paradokss? (Es te nedomāju, ka pats "dzīvnieka" un "dzīvnieciskais" ir kultūras "konstrukts").

Dzīvnieku pasaule, līdzīgi kā "daba", ir nereti kalpojusi kā arguments cilvēciskās dabas regulēšanai. Piemēram, kāpēc homoseksuālisms ir vai nav kaut kas "atļaujams", "nosodāms" u.tml. "Jo pat dzīvnieki neko tādu nedara" vai arī "pat dzīvnieki pasaulē tas ir novērojams".