Un atkal es nevaru izpildīt visus pienākumus, ko esmu uzņēmies.

Atvainojos par atkāpi no sava parastā "es" ar šādām te bērnišķīgām izdarībām, bet man gribas sūdzēties.


Sūdzēties par birokrātiju, par darbu, par augstskolu, par zviedru valodas brīžiem neloģisko uzbūvi, par cilvēkiem, uz kuriem nevar paļauties, par Aneti ar visu viņas spītību, viltīgo smaidu uz velns viņu zina kādiem jauniem niķiem aiz ādas. Par Ziemassvētku tuvošanos un esošo materiālo līdzekļu sarukšanu. Par to, ka lai vai kā negribētos, daudz kas ir atkarīgs tieši no naudas daudzuma.


Tā. Un tagad varam runāt par pārpasaulīgām, nemateriālām vērtībām.
Tikai sāciet jūs.