| View: | User Info. |
| View: | Friends. |
| View: | Calendar. |
| View: | Memories. |
| You're looking at the latest 20 entries. Missed some entries? Then simply jump back 20 entries. | |
|
|
Es.
|
||||||||||
| Thursday, August 13th, 2009 |
|
||
| Visapkārt tik žogvāveres un grēkāži vien. | ||
|
|
| Wednesday, December 20th, 2006 |
|
||
|
Un atkal es nevaru izpildīt visus pienākumus, ko esmu uzņēmies. Atvainojos par atkāpi no sava parastā "es" ar šādām te bērnišķīgām izdarībām, bet man gribas sūdzēties. ( Jā, esmu kļuvis par vecu īgņu. ) Tā. Un tagad varam runāt par pārpasaulīgām, nemateriālām vērtībām. Tikai sāciet jūs. |
||
|
|
| Wednesday, May 31st, 2006 |
|
||||
| Tik tiešām, baidos. | ||||
|
|
| Sunday, May 28th, 2006 |
|
||
| Saullēkts šorīt izskatījās pēc ugunsgrēka un domas plivinājās bezmērķīgi kā tādas matēti pelēkas pelnu skrandas vējā. | ||
|
|
| Thursday, May 11th, 2006 |
|
||||
| Reizēm paliek auksti un reizēm, tikai reizēm, liekas, ka dzīvoju informācijas vakuumā. Tādā, brīvprātīgā. Nē, izvairīties no informācijas neizvairos, tā vienkārši... "neaizķeras". | ||||
|
|
| Thursday, April 27th, 2006 |
|
||
|
Viss bija sajucis un pajucis uz visām četrām debess pusēm. Tagad, dienās pēc pirmajiem īstajiem rīta saules stariem, ir iespējams sadzīt domas vienkopus un atšķetināt. |
||
|
|
| Tuesday, November 29th, 2005 |
|
||||||
| Viņa izdarīja to, ko es visu laiku klusībā vēleējos. Tagad Anetes un Linnes istabā ir par vienu kamolu vairāk. | ||||||
|
|
| Monday, November 14th, 2005 |
|
||
|
Matadatas, slaidi pirksti un sprogaini mati ir hipnotisku lietu vēl-jo-hipnotiskāks savienojums. Vardarbība. |
||
|
|
| Thursday, November 10th, 2005 |
|
||||
| Rudens-ziemas pārejas Saule caur jumtistabas logu. Dzelteni pelēka, dēgnu gaišumu sniedzoša gaisma. | ||||
|
|
| Monday, November 7th, 2005 |
|
||
| Kalambūrs. | ||
|
|
| Saturday, June 18th, 2005 |
|
||||
| Un es tomēr atkal nenoticēju sev. Mēģināju noslēpt acīm redzamo. Tagad atkal no gala. | ||||
|
|
| Wednesday, May 4th, 2005 |
|
||||
|
Apturēt mirkli. Ne tāpēc, ka bija tik labi, ka neko citu vairs nevar vēlēties. Ne tāpēc, ka bija tik slikti, ka turpināt vairs nespēju. Tikai tādēļ, ka nebija skaidrs, ko jūtu un kādēļ. Vajadzēja apstāties, lai pa vienai, lēnām un izbaudot, izprastu sajūtas, kuras tobrīd plosījās. Izpētīt tās, izmērīt... Pilnīgi bezkaislīgi. |
||||
|
|
| Saturday, April 9th, 2005 |
|
||||
|
Viņas acīs klejoja maldugunis un matos dejoja miniatūri virpuļviesuļi. Viņas pirksti rotaļājās ar maniem un viņas skatiens vijās tiem līdzi. Es to visu vēroju it kā no malas, jo nesapratu, kāpēc. |
||||
|
|
| Friday, April 8th, 2005 |
|
||
|
Pastaiga lietus pārpildītā mežā. Pastaiga slapju un smagu skumju un nedabiska svaiguma ielenkumā. Palikušas divu veidu pēdas - manas un Anetes. Manas - smagu zābaku nospiedumi. Anetes - basu pēdu noglāstītas sūnas. Anete saka kaut ko, runā. Stāsta. Debesis nav zilas un mežs nav zaļš. Visam trūkst krāsas, it kā lietus lāses būtu visu uzsūkušas sevī. It visas krāsas, trokšņus un manu nemieru. Miera pārpilnība visapkārt vedina uz domām par līdzsvaru pasaulē un atsvaru mieram. Anete uzskatīja, ka man jāiesaistās sarunā. Ne tikai no malas jāpasaka pa vārdam. Vārdi "Tas, ka Tu neiesaisties, Tevi nepadara labāku par citiem." lika paskatīties viņas virzienā. Anete sēdēja slapjajās sūnās un raudzījās manī ar skatienu, kas neizteica itin neko. "Ko nu?" viņa pajautāja bez izteiksmes balsī, piecēlās, nopurināja svārkus un savā pilnīgajā vienaldzībā, būdama gluži pašsaprotama bezkrāsu pasaules sastāvdaļa, devās atpakaļ pa manu pēdu nospiedumiem. |
||
|
|
| Thursday, April 7th, 2005 |
|
||||
| Ar sūnuzaļu krītiņu velkot debeszilus ūdenskrāsu riņķīšus ar trijiem stūriem var atklāt visas pasaules sakarības, bezjēdzības un trūkumus. | ||||
|
|
| Tuesday, April 5th, 2005 |
|
||
| Apmaldīties domu biezokņos, pazust no sevis, visiem, neviena, pasaules un realitātes, sapīties pārdomu vijumos un palikt. Nebēgt. Apstāties un būt. | ||
|
|
| Thursday, March 17th, 2005 |
|
||||
|
Šodienas krāsa bija sarkana. Pamodos kvēlojoši sarkanu ideju pārpilns, pārdozēju sarkano, sarkanbrūno un sārto uz audekla, ieguvu pārspilgtināti sarkanu matukrāsu, no kuras gan (par laimi) drīz atvadīšos par labu tās tumšākajai māsai, un visbeidzot - neiztrūkstoši visu apslacīju ar savām asinīm iespiežot plaukstu tieši gaidošajās stikla lauskās. Ceru, ka rītdiena būs balta. Ar sniegu, tīru audeklu un mierīgām domām. Bez trauksmes. Ar ledu, saredzamu aukstumu un šķīsti baltu prieku. |
||||
|
|
| Sunday, March 13th, 2005 |
|
||||
|
Domāt par sevi, neaizmirstot par citiem. Vai tomēr domāt par citiem, nepiemirstot sevi. |
||||
|
|
| Friday, March 11th, 2005 |
|
||
|
... - Kā tu iekriti ūdenī? - jautāja Trusītis, slaucīdams I-ā ar Sivēna mutautiņu. - Es neiekritu, - atbildēja I-ā. - Bet kā tad ... - Mani IELECINĀJA, - teica I-ā. - Oo! - uztraucās Rū. - Tevi kāds pagrūda? - Kāds mani Ielecināja. Es stāvēju upes malā un domāju - ja kaut jel viens no jums saprot, ko nozīmē domāt, un pēkšņi es jutu SKAĻU SALĒCIENU. - O, I-ā! - visi nodvesās. - Vai tu esi pārliecināts, ka tu vienkārši nepaslīdēji? - neticīgi jautāja Trusītis. - Protams, ka paslīdēju. Ja tu stāvi uz slidena upes krasta un kāds tevi Skaļi Salecina, tev jāslīd vien ir. Kas cits man atlika. ... |
||
|
|
| Wednesday, March 9th, 2005 |
|
||
| Katru reizi rakstot jaunu ierakstu, es jūtos ļoti neērti. Tā, it kā iepriekšējam ierakstam atņemtu daļu no tā, kas tam bijis. Varbūt es to visu uztveru pārāk... Pārāk kaut kā. Varbūt es vienkārši nesaprotu. Bet varbūt, tikai varbūt man ir taisnība. Un varbūt, tikai varbūt, katrs ieraksts, kas paliek "iepriekšējais", "vecāks", tiek daļēji iznīcināts, tiek iznīcināts tas, kas piemita tam kā pēdējam, jaunākajam. Tiek atņemts tā zvaigžņu mirklis. Tikai varbūt... | ||
|
|
|
|
Es.
|
||||||||||