Katru reizi rakstot jaunu ierakstu, es jūtos ļoti neērti. Tā, it kā iepriekšējam ierakstam atņemtu daļu no tā, kas tam bijis. Varbūt es to visu uztveru pārāk... Pārāk kaut kā. Varbūt es vienkārši nesaprotu. Bet varbūt, tikai varbūt man ir taisnība. Un varbūt, tikai varbūt, katrs ieraksts, kas paliek "iepriekšējais", "vecāks", tiek daļēji iznīcināts, tiek iznīcināts tas, kas piemita tam kā pēdējam, jaunākajam. Tiek atņemts tā zvaigžņu mirklis. Tikai varbūt...