Šodienas krāsa bija sarkana.
Pamodos kvēlojoši sarkanu ideju pārpilns, pārdozēju sarkano, sarkanbrūno un sārto uz audekla, ieguvu pārspilgtināti sarkanu matukrāsu, no kuras gan (par laimi) drīz atvadīšos par labu tās tumšākajai māsai, un visbeidzot - neiztrūkstoši visu apslacīju ar savām asinīm iespiežot plaukstu tieši gaidošajās stikla lauskās.

Ceru, ka rītdiena būs balta.
Ar sniegu, tīru audeklu un mierīgām domām. Bez trauksmes. Ar ledu, saredzamu aukstumu un šķīsti baltu prieku.