Nosalušām rokām atspiesties pret apledojušu ķieģeļu sienu un domāt, kāpēc. Kāpēc ir ziema, kāpēc rokas ir nosalušas un kāpēc, kāpēc šobrīd ir tik ļoti nevajadzīgi labi. Pārtraukt neauglīgās un bēzjēdzīgās pārdomas, atraut rokas no ķieģeļu sienas un saprast, ka rokas nav nemaz tik nosalušas, jo uz sienas - divi plaukstu nospiedumi, no kuriem uz leju kā asaras rit nu jau nokusušais plānais ledus slānis. Tas nav ūdens, tas ir šķidrs ledus. Doties prom. Atrodoties drošā attālumā no raudošās ķieģeļu sienas saprast, ka ledus nebija vainīgs.