Nobrāzt pirkstus berzējot raupju audeklu, audeklu smilšu putekļu krāsā, iemērkt nobrāztus pirkstus dzeltenā guaša krāsā, just krāsas siltumu, ar melnu tušu uz katra nobrāztā, dzeltenā pirksta uzvilkt smaidīgu sejiņu un vērot, kā tuša notekot to pārvērš skumjā, smieties par to un domās strostēt sevi, ka par skumjām nav jāsmejas, palikt roku zem silta ūdens un vērot, kā aizplūst agrāk siltā dzetenā krāsa nu sajaukta ar skumjo tušu, kļuvusi drūmi dzeltenpelēka, netīra, aizplūst prom, pazūd acu skatam, pazūd no pirkstiem, līdz paliek tikai ūdens.