Comments: |
es kaut kā pati to īsti neatbalstu, ja nu vienīgi tas nav saldējums vai arī kādos īpašos izmisuma brīžos kāds snikers vai cita šocene, ko ātrumos notiesāt, lai nav gluži jāģībst. neatceros, ka vecāki būtu to mācījuši. bet, kad jaunākais pusbērns apgalvoja, ka būtu stilīgi brokastis ēst skrienot pa ceļam uz skolu (tobiš maižuks vienā rokā, sporta tērpa maiss otrā, un laikam jau šāda ir kaut kāda pierasta prakse citiem), tad gan es ātri viņu nobīdīju no tās domas sakot, ka cilvēkam ir jābūt spējīgam rast gana daudz laika savā dienas kārtībā, lai normāli piesēstu pie galda un paēstu, tādējādi cienot pats savu ķermeni un smadzeni, jo no dažām minūtēm mazāk miega viņam diži sliktāk nebūs, bet normāli nepaēdis ļautiņš gan nav diži prātīgs.
Domu sapratu, un atbalstu. Bet no otras puses, ja sakārojas kādu banānu vai salčuku, vai trijstūrmaizi, vai arī tiešām dienas dunā vienīgais brīdis, kad kaut ko norīt , ir pārskrējienā no A uz B, tad kas tur slikts? Man vēl nāk prātā doma, ka varbūt padomju laikos tā ēšana uz ielas itka asociēta ar tādu kā izrādīšanos - lūk, man, redz, ir kaut kas ēdams. Jums nē. Atceros, ka bērnībā pagalmā bija meitene, kurai tētis bija jūrnieks. Viņš bija atvedis banānus. Es laikam banānu biju redzējusi tikai zīmējumos bērnu grāmatās par Āfriku. Tā meitene iznāca pagalmā, lēni mizoja to banānu un lēni ēda, gāja cauri pagalmam un ēda, lai visi redz, ka viņai banāns. Un visi skaudīgi skatījās. Varētu padomāt, ka to banānu mājās nevarēja apēst...Varbūt tāpēc tā?
From: | asiize |
Date: | January 30th, 2019 - 05:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā, man liekas, ka arī mācīja, ka nevar tāpēc, ka varbūt citiem arī gribēsies un viņiem nebūs
| From: | milda |
Date: | January 30th, 2019 - 05:08 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā. man ar publiska ēšana tika liegta ar šādu skaidrojumu un jo tas tad arī ir drausmīgi nepieklājīgi.
| From: | mufs |
Date: | January 30th, 2019 - 07:17 pm |
---|
| | | (Link) |
|
mī tū
| From: | mufs |
Date: | January 30th, 2019 - 07:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
bet,izlasot Vilibalža ierakstu zemāk, tās atmiņas ir par Rīgu. Mājās, miesta pagalmā ēst ābolus nebija nekas slikts un zapcaizes upes malā
mums bija Grīziņkalns, bet diezgan slēgta vide, jā, varētu teikt kā laukos :) | |