|
Jan. 30th, 2019|04:45 pm |
|
es kaut kā pati to īsti neatbalstu, ja nu vienīgi tas nav saldējums vai arī kādos īpašos izmisuma brīžos kāds snikers vai cita šocene, ko ātrumos notiesāt, lai nav gluži jāģībst. neatceros, ka vecāki būtu to mācījuši. bet, kad jaunākais pusbērns apgalvoja, ka būtu stilīgi brokastis ēst skrienot pa ceļam uz skolu (tobiš maižuks vienā rokā, sporta tērpa maiss otrā, un laikam jau šāda ir kaut kāda pierasta prakse citiem), tad gan es ātri viņu nobīdīju no tās domas sakot, ka cilvēkam ir jābūt spējīgam rast gana daudz laika savā dienas kārtībā, lai normāli piesēstu pie galda un paēstu, tādējādi cienot pats savu ķermeni un smadzeni, jo no dažām minūtēm mazāk miega viņam diži sliktāk nebūs, bet normāli nepaēdis ļautiņš gan nav diži prātīgs. |
|