|
[Oct. 28th, 2015|10:41 pm] |
pēc Brāļu kapos aizvadītas dienas, pēkšņi esmu Stokholmā. Vienmēr valdzinājuši pilsētas bezaizkarotie logi. Tāda iekšēja brīvība. Es tā nespētu. Man patīk vakaros tad klaiņot pa centra ielām un skatīties iekšā pa logiem, kā tie dzīvokļi iekārtoti. Esmu pieķērusi sevi pie domas, ka es labprāt neredzu cilvēkus, tikai interjerus. Ja parādās kāds cilvēks, kurš tur, piemēram, ienācis virtuvē krūzi paņemt, vai kaut ko noliek, vai viesistabā lasa vai skatās tv, es uzreiz samulstu un veros prom. Tad man šķiet, ka vairs nedrīkst skatīties, kā tāda lūriķe. Kamēr viņu nav telpā, tikmēr viss ir godīgi un oficiāli. |
|
|
Comments: |
| From: | starro |
Date: | October 28th, 2015 - 10:50 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ikeja! :)
tik labi neorientējos ikejas sortimentā, lai tā apgalvotu :)
Mhm, mhm, lodziniem aizkaru nav, viss ta baigi atklati, bet stikla durtinam atslegas, kodi un apsargi, lai tik kads svesais par tuvu neienak.
+++ par manām attiecībām ar islandiešu namiem | |