Klejotājs - Komentāri

Ja godīgi, es vairs neko neatceros. Neliels muškulis ir bijusi pēdējā nedēļa. Ar dažnedažādām lietām un pārdzīvojumiem, izdzīvojumiem un... visu ko. Neliela restaurācija.

• Pirmdien pa ceļam uz BFS iegāju jaunajos ķīniešos uz Valdemāra ielas. Paēdu diženi par kādiem trīs latiem, bet gan bija kāds laiciņš jāgaida. Droši vien pat mani nepamanīja ienākam. Biju tāds mierīgs. Un sazīmēju pilnu 5.oktobra lapu dienasgrāmatā. Pēc tam aizgāju pēc filmiņas, jā, jā, tās pašas, kuru nopirku latgalītē. Nu, no divpadsmit fotogrāfijām divās kaut ko varēja saskatīt. Pārējais muļķības vai nekā. Nu, ielikšu otru un tad paskatīsimies.
• Tēvam otrdien vārdadiena. Neaizbraucu. Bet pazvanīju. Dīvaini. Vēl aizvien. Nemāku ar viņu runāt, jo laikam nav par ko. Vai arī es tik saspringti tā domāju. Kaut kas tur ir.
• Rolandu Kalniņu dabūju jau trešdien. Sanāca laiciņš un aizgāju pakaļ uz Kinomuzeju. un tur es izdzirdēju lūk ko. Ka iespējams to muzeju pārcels uz Kultūras akadēmiju. Tur tālu, ellē ratā. Kādā ellē ratā pēc? Nu?
• Cērdien pēc tūres aizgāju uz Mākslas muzeju ar Līgu. Atkal sajutos dīvaini, ka es pērku parasto biļeti. Nevaru atradināties no studentu kartes zuduma. Diemžēl redzējām tikai pusi ekspozīcijas, jo muzejs vērās ciet, tāpēc mums uzspieda superzīmodziņu, ar kuru nākošajā dienā var pabeigt ekspozīciju. Nu jā, pabeidzām. Līga beidzot uzzināja, kas ir IT Crowd. es atkal gandrīz izlaidu garu.
• Piektdien bija jāceļas jau pusastoņos, kaut gan nebiju gulējis gandrīz nemaz. Kaut kādi Jauniešu parlamentisti no 14 valstīm sadomāja doties uz Saeimu caur Latgalīti un Vecrīgu. Nu neko, nav jau grūti. Ja godīgi, torīt vēl jutos lieliski, atkal sajutos kā tajos laikos, kad bija jāceļas pusseptiņos vēlākais, lai nonāktu akadēmijā pēc stundas autobusā. Kāpēc vēl jutos? Tāpēc, ka atnācu mājās un iegāju gultā ar visām drēbēm. Arī, protams, neaizmigu, bet nedaudz iessvīdu savos džemperos un super lielajā ķermeņa radiatorsajūtā, ka laikam nedaudz savilka un tā es vakarā jutos kā pāraukstējies vectēvs. It sevišķi Anglikāņu baznīcā, kur mums ar kori bija koncerts. Tur celis tā sāpēja, ka vai apsēsties nevarēja. Nu, varbūt tas arī uz sliktu laiku. Jo slikts laiks arī nāca. Paskat, pagājušo nakti jau Jaunpiebalgas Zosēnos dessit sentimetri. Bet todien nodziedāju normāli. Vēl paspēju pa ceļam satikt Džeimsu un uzaicināt tos, kas tur viņam apkārt bija un kam viņš vadīja tūri uz koncertu. Tiesa, vadīja viņš vēl papālī un ar pārsistu uzaci, tā kā izskatījās pēc tipiska angļa, tikai sprīdīša garumā un ar peisakiem. Visticamāk, nožāvies ar velo. Kaut gan viņu vēl māc šaubas par kādu kautiņu, kurā viņš iesaistījies. Joks tāds, ka visi tie "faiti" viņa izpratnē ir tikai verbālās izpausmēs. Dažas lietas viņš pārspīlē tomēr. Bet tas tā.
• Naktī uz sesdienu nogulēju desmit stundas. iespējams, ka sezonas rekords. Bet sesdiena bija diena priekš Sālsmaizes. Ironiski gan sanāk, ka sālsmaize tikai pēc trijiem mēnešiem. Sapirkos visādas vecas padomju medaļas savam fit'n'fat'ness pasākumam, arī zeķubikses vienai stafetei, bet, kā vēlāk izrādījās, trūka vīriešu dzimtas pārstāvju, tā kā tā atkrita. Toties mums bija divas milzīgas bļodas pašcepta (uzsveru, cepta) popkorna, trīsdesmit speķaini virtuļi, milzumdaudz dažādu ābolu un to izstrādājumu (Latvija ir ābolu valsts, tomēr) kā arī citi nieki. Pēc pasākuma aizvilkāmies uz "perli". Pie mums Džeims atveda arī kaut kādus ārzemniekus no "gaujas", starp viņiem arī viens itālis, kurš angliski gandrīz ņebumbum un man likās pedofils, jo ļoti "iekāroja" viena cita viesa mazo, iespējams, trīspadsmitgadīgo brāli. Tas viesis bija kaut kads vidusskolnieks ar savu meitenīti no vienas grupiņas, kas spēlē tīri nevis tyā neko, bet tīri neko, un ar to neko svētīti lepojas. Bija nedaudz kā jau viduspadsmitgadnieks un vēlējas lai es šos ar draudzeni nobildē. Šis teica, eu, eu, nobildē mūs, es teicu, ka es priekš pozeriem filmiņu netērēju.
• Svētdien tūre kā tūre, bet vakarā, ak jēziņ, kas bija vakarā. Tur bija šitas un šis te. Gribat zināt, kā izklausās? Pēc Ņūtona Faulknera, Visentes Amigo un Gipsy Kings sakrustojuma. Diženi un jauki. Burvīgi. Jā, Vladislavs ir radījis vairākas mīlīgas bildes, bet es uzskatu, ka tur varēja vismaz vienu lielo filmiņu kā likts. Tik labas gaismas priekš analogās. Un es raudāju arī par to, ka dēļ garfokusa trūkuma nepaņēmu zenītu un nenobildēju to mirkli, kad Otmāra ēna krita uz vienu zāles sienu. Asaru jūra.