Klejotājs -

pēc jaukā laivas izbrauciena atgriezos mājās, un tajā pašā laikā Džeims man piedāvāja spēlēt giču Hostelī. sākumā noraustījos, bet tad sadūšojos un teicu, ka ņemšu dalību.

Zināju, ka būs arī Kristofers, kas ar savu labo ģitārspēli un popdziesmu zināšanu izglāba pasākumu, kaut gan, ja būtu es spēlējis soliņā, tad arī būtu labi, tikai nesanāktu popmūzika. Atnāca vēl viens ģitārists, kas nedaudz līdzinājās puikam no sešdesmito beigām, bet spēlēja klasna, taču aizgāja prom, jo viens. neiederējās un divi. gribēja tikai spēlēt par naudu. (plus vēl sajauca Baložu dziesmas "Vēstules" vārdus) Un tad, pēc konča viss sākās.

Pirms tam hostelī bija piekāpusi kāda meitene, bet tad viņa atgriezās. Izrādījās, ka viņa ir no Igaunijas, domājusi, ka hostelī varēs paēst un pusdivos dodas ar autobusu mājās uz Tallinu (vēl viens hometowns - tartu). paņēmusi alu un es tēju, sākām sarunu, kas beigās noveda pie diezgan interesanta jautājumi - vai jums, čaļi, nebūtu kāds brīvs dīvāns, jo man nemaz negribas braukt prom. Man māja pilna ar visādām guļvietām, tāpēc pieteicos.

Vakars atkal sākās hostelī, pēc tam devās uz ļeņingradu (uzstājās daži pašdarbnieki, bet superīgi), tad noslēdzās frančos. Tur stulbi dejojot, radās ideja izveidot kruto mēbeļu pārvietošanas/pārvākšanās kompāniju, kas izskatītos šādi:

Ja jums, piemēram tiek pārvietotas klavieres:

1. Viens ritmiski grūž augšā (ja vajag uz augšu), viens ritmiski velk augšā (ja vajag uz augšu)
2. uz klavierēm stāv žonglējošs midžets
3. ārā taurē kravas zīlonis
4. augšā (ja ir tāds augšā) ritmu sit trīs nēģerpuikas
5. profesionāls tūristu fotogrāfs no Japānas iemūžina panorāmas foto