Klejotājs - Komentāri

Piektdienas vakars ir nosaucams kā vislabākais vakars šovasar (vai vismaz viens no viņiem). Viss sākās jau ar to, ka es satiku meiteni vārdā Zinta, kas ir saistīta ar vienu latviešu krievu pasākumu DērtīDīlā, un es pieteicos tā pasākuma ietvaros viņiem visiem nokrāsot krēslus (jo man patīk krāsot, un, ja es tieku pie krāsošanas, tad var sagaidīt visādus mākslas darbus)

Pēc tam sāka spēlēt Mona De Bo. Tiesa viņi bija pārāk minorīgi psihodēliski, dažreiz iebesīja tas ka pārāk. Kur palika tās tik tiešām diženās pirmās dziesmas? Bet, par spīti manai nostaļģijai nu jau sešu cilvēku lielā grupa nokapāja spēcīgi. Pēc tam nāca Mofo, kuri arī atļāvās ar Jimmija Hendriksa cienīgiem trikiem izklaidēt publiku, bet pats labākais, ka viņiem sanāca. Tikai mazliet žēl gan, ka basistam šad tad sametās skumji, jo dominēja elēktroplēšģitāras.

Pēc tam parādījās mans šīs lielākas pārsteigums. Džeisons Veblijs.Biju klausījies viņu pirms tam viskaut kur, bet nebīju gaidījis ko tādu. Viņš pavisam izlauzās un norāva jumtu ar savam superīgi nostrādātajām dziesmām. Vēl viens nacionālais romantists un kliedzējdziesminieks. Plus vēl dievišķīga dzeja. Paspēju nopirkt pat viņa pēdējo albūmu.

Pēc Veblija nāca Satelites LV. Tiesa tur gan es biju vīlies, jo diži saslavētie, bet manis neredzētie Pozitivus dalībnieki nospēlēja savus superhītus (atspēlēja), un tomēr nespēja mani satricināt. Varbūt tāpēc, ka pēc Veblija vairs nekas nespēja sajūsmināt, vai arī vnk nebijā viņiem tās atdeves. Padungot jau līdzi varēja, bet... Nu tā.

Pēc tam no rīta pat aizkūlos pie Mika. Mājās atkal biju kaut kādos septiņos (šitas ir jāizbeidz!) Nākošajā dienā balss nebija, tagad ir atgājusi.

Mazliet esmu norūpējies par šodienas miniuzstāšanos Ļeņingradā. Liekas, ka ģitāra tulīt salūzīs. Vienriez jau ir līmēta.

Atā, maziņie.