Klejotājs - Komentāri

pēc diezgan interesanti nogulētas nakts devos uz jauko māju ciemiņu ar nosaukumu "Biksti" un vēl tiešāk "Upenieki". Somā jau biju ielicis dāvanu māmiņai (bezrūtiņu blociņš - dienasgrāmata ar katram gadam (kopā sešdesmit) atvēlētu gadu. dažos gados jau bija ierakstīts dzejolis, vai arī kāds fragments no epifānijām un tā), protams, paņēmu līdzi arī jauno Smenu, kura jāizmēģina un savu melno skaistuli. (pēdējo pielietoju sēžot ar Zani un Intu pie Cieceres, bet par to vēlāk).

Protams, ka dārgais dēls uzreiz tika pielikts pie darba, un bija jāved mājās siena ruļļi. Kopumā 14. Viss tika izdarīts rekorlielā ātrumā, jo ciemā atnāca kaimiņu puikas ar uzvārdu Krami un vārdā Igo un Edgars. Par viņiem stāsts sekojošs:

Igo jau izsenis bija pazīstams ar savu rupjo valodu pre skolotājiem Bikstu pamatskolā un ar savu izrunas neprasmi, tāpēc tika aizsūtīts uz Annenieku internātskolu. Mācās septītajā klasē, bet laikam vajadzēja būt astotajā vai pat vēlaugstāk. Edgars bija pazīstams tikai ar to, ka teica Egāls utt., bet tagad savā sestajā klasē runā spīdoši, kaut kan arī vārdu krājums piesātināts ar dažādu stāvu izteikumiem.

Vispār visa ta Kramu dzimta ir interesanta. Iespējams, ka pārmaiņas sākās tad, kad pirms kādiem trīs gadiem šīs ģimenes vīriešu kārtas apgādnieks un vārdā tētis Aigars  pieteicās uz pakāršanos aiz durvju kliņķa jaungada vakarā. Nu jā, ziņas nebija no labajām, bet tas laikam ir pārvarēts. Tad vēl nomira to bērnu brālēns, kas noslīka Bērzes upē, plus vēl aizgāja vecmāmiņa, kas gan laikam nebija labā audzinātāja. Viss vienā gadā. Spēcīgi.

Bet dzimta turpinās.

• Tās ģimenes (nelaiķa Aigara) māsa Dace jau ir samontējusi kādus četrus knēvelīšus
• Pats Aigars brāļiem Igo un Edgaram (Egālam) bija sagādājis vēl trīs mazus radiniekus (vienu pavisam dīvainu meiteni Rigondu)
• plus vēl (šajā ģimenē vienkārši ērti teikt "plus vēl", jo viņiem bieži sanāk)
• viņa audžu meitai Kristīnei piedzima bērns. Tāpēc divpadsmitās klases izglītība gāja secen. Tagadējā apmešanās vieta - Jaunpils.