Klejotājs - Komentāri

kad es biju maziņš, man nebija paveicies ar brāļiem tādā ziņā, ka viņi bija piecus un septiņus gadus vecāki par mani, tāpēc visi rotaļu prieki gāja secen. Par vēl pastiprinošāku efektu uzskatāma situācija, ka es dzīvoju viensētā, kas man pēc skolas vai brīvdienās liedza kontaktēties ar citiem vēl vairāk.
Bet man atlika arī 4 gadus vecāks brālēns, brāļu draugi un citi zvēri. Tad es pieradu kontaktēties ar vecākiem cilvēkiem par mani, kas man vēlāk neradīja problēmas kā citiem bērniem.
Un tad, kad man bija palikusi daba, meži, mana sēta un mans pagasta tukšais gals, es sāku izklaidēties un būvēt savus grandiozos iztēles augļus. Vienā mirklī kļuvu par spiegu un bieži vien gan dienā gan naktī lavījos un izsekoju (spiegoju:) savus vecākus un kaimiņus, katra atrastā ierīce, vai krāms vai vieta ieguva teiksmainu, noslēpumainu, un svarīgu noskaņu. Radās štābi, protokoli, tika skatītas filmas un stingrajiem vecākiem kaukt katru vakaru, lai ļauj mazliet vairāk paskatīties šo un to un viskaut ko. Tika zīmētas kartes, pārmeklētas un apsaimniekotas, vecas un pamestas ēkas, vedoti uzbrukuma, aizstāvības plāni.
Mazliet jāpateicas arī brāļiem un brālēnam, jo ar viņiem es sāku spēlēt kariņus, detektīvus un citas spēles. Neskatoties uz to, ka vienmēr paliku pēdējais un vinmēr biju tas "sīkais". Bet kā pēc tam attīstījas manas iztēles spējas. Kādas iejas par teiksmainām spiegu, partizānu, noziedznieku vienībām un teiksmainām slepkavībām! Uh...