Klejotājs - Komentāri

Kad Saule būs apmetusi kūleni jumā,
Un mēness vēl reizi pakaļ tai aizklibos,
Es varēšu padoties ceļam, ko eju,
Es varēšu nesteidzīgs projām skriet.

Putekļi klāsies uz kājām, laimi meklējot,
Iestrēgs krūtīs, dziesmās skaļās sapīsies,
Bet iesteigšos dzidrā verdošā upē,
Un atkal būšu mūžības atpestīts.

Māt, tu mani gaidi, jūtu pār kalniem,
Tēvam mana darba roka trūkst,
Es zinu to, un, ja likten's tā lēmis,
Būs kādreiz man atpēdes jāiemin.

Kad saule jau kūleņus metusi būs gadiem,
Un mēness nodilis noplucis mākoņos svils,
Es varēšu atgriesties atpakaļ mājās,
Es varēšu no jauna dzimt.

8.aprīlis. 2009. Rīga