Klejotājs - Komentāri

***

Man nevajag neko vairāk. Tikai vilcienu.

Vienīgais transporta līdzeklis, kurā es jūtos patīkami. Jo tev ne par ko nav jāuztraucas. Tas ir tik pieredzes bagāts, tik liels un masīvs kā vecākais brālis, kas tevi pasargās pat tad, kad notiks avārija. Vismaz daudz vairāk nekā tajās skarda tupelēs automašīnās. Un tur arī nevar izstiept kājas.

Sastāvs viegli peld pa sliedēm. Sliedes ir zemes vēnas, pa tām no zemes dzīlēm tek viņas dzīvība. Ogļu struklas, naftas plūdumi, apcirptie bērzi un priedes. Tu sēdi vagonā un sajūti smaržu. Un tad tu sajūti šos garus. Viss iztek tev cauri un tu atdzīvojies. Atver logu, ieelpo gaisu un raksti. Nav citas vietas, izņemot mājas, kur man ir tapuši tik daudz dzejoļu.Vilciena liegums apvij tavu prātu un atver to. Tu peldi. Peld simtiem citu cilvēku. Un tavā atvērtajā prātā sakrīt visas viņu rūpes un prieki, baumas un patiesības. Smaidi un nošķieptas sejas. Es no tām adu pantus. Noadu pantu plostu, un mēs peldam tālāk. Domas ir patiesas un stingras. Mēs esam negrimstoši.


Aiz vagoniem paliek veseli lauki. Vilciens ir taisnīgs kā tā asie un cietie riteņi. Un vēl tas ir saudzīgs. Vilciens ir vistīrākais kustinātājs bez velosipēda un kājām. Bet tur tu stūrē. Vadi. Koncentrējies un satraucies un domā taisnē. Vilcienā neviens nestūrē. Tikai vadītājs un tavas kājas uz izeju vai ieeju. Tad manas domas iet trapecē. No viena loga līdz otram. Esmu trapeces viduslīnija. Šaurie leņķi aiziet uz sastāva sākumu, platie stāsta par aizmuguri. Tad es atkal atveru savu prātu, un viss notiek tā kā tam ir jānotiek.

Apkārt lido brīvība. Brīvība paver tukšumu. Un tukšumā es ielieku ko vēlos...