Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  atvadīties | atgriezties | dzeja | darbi | epifānijas | erlends | emuārs |

Klejotājs - Komentāri


[info]erlends
20. Okt 2008 15:29

Atļaušos pateikt, ka ar dzeju Latvijā ir pilnīgā pakaļā. Nu labi, pakaļā ne, bet ir milzīga stagnācija. Neko vairāk nedzirdu, kā tikai milzīgu kvantumu pārspīlējumu, hiperbolismu, kolorītu epitetu, urbānismu un nepārspējamu jucekli. No ritma ne miņas, un to vēl grib saukt par dzejoli. Tā ir viena no tām divām sastāvdaļam, kas dzeju definē. Un, pēc manām domam, tas ir teksts un mūzika. Dzejai ir jābūt starp šīm divām lietām. Jābūt sakarīgam tekstam un viennozīmīgai ritma eksistencei (atskaņas var nebūt). Ar to Latvijā izceļas tikai dažs. Vienīgie, kas tagad ir vērā ņemami, pēc manām domam, ir Rihards Bargais un Ronalds Briedis. Latvijas RB. Tos es turu milzīgā cieņā un nevienu sliktu vārdu nespēju un nedrīkstu pateikt. Pārējie visi ir tikai dzejas rakstītāji. Ne dzejnieki.

Lai tevi varētu saukt par dzejnieku, tev ir jādeklamē, nevis jānorunā. Jāpasniedz dzejolis kā daļa tavas dzīvības. "Bet tas taču nav svarīgi, galvenais ir sajūtas un pārdzīvojumi!!" - daudzi saka. Un kā jūs domājat, ja Ojārs Vācietis "piesaukšanu" nobērtu, kā to dara 98% latviešu mūsdienu dzejnieku, vai tas būtu kļuvis par gadsimta spēcīgāko dzejoli???????????? Bet, kad viņs to nolasīja, turklāt vēl televīzijā, tauta vairs nejuta neko citu kā uguni verdam asinsvados un saspringtas rokas cīņai par brīvību. Es nejūtu neko, klausoties Andru Manfeldi un Mincenhofu (kurš man ir pietiekami pazīstams kā cilvēks), un tā tālāk un tā joprojām visus pārējos "dzejas rakstītajus", man uznāk miegs un garlaicība. Viena vienīga vienmuļība un rutīna. Visi raksta vienu un to pašu. Piedodiet, arī Vērdiņš. Un viņs ir tieši tas pats kas Gaile, tikai vīrietis. Dažs labs dzejolis un atkal orģinālitāte līdz pēdējam amtu galam.

Es gaidu reformu. Milzīgu reformu. Mūsu dzejas un vispār mūsdienu dzejas gaismas pili.

Un kuru dzejoli mūsdienās var ielikt labā dziesmā? Nevienu. Pliks, nesakarīgs teksts un Mārtinš Freimanis. Nav ritma. Nav sajūtas. Nava...

Un tajā albūmā Inflatio Poesis klausāmas bija tikai ceturtā daļa instalāciju. Lex Poeticus man patika par visiem 60%.

Read Comments

Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: