Klejotājs - 31. Augusts 2009

ģērbies kā nezin kāds alternatīvais čalītis (viss melnā un sasmējos, ka vismaz voiceka krekls mugurā), šodien minos uz Dzelzceļa muzeju atklāt šī gada Homo Novus teātra festivālu. Mērķis - Jani Nutinena monoizrāde "Cirks tuvplānā".

Man nebija, ko teikt. Viss tas, kas man asociējas ar cirku nevis no Rīgas izrādēm, bet no sasodīti stulbiem meksikāņu seriāliem, kuru darbība norisinās karavānā, izpaudās šī mīļā un salavecītim līdzīgā cilvēka rokās. Gadsimtu vecas tradīcijas, pārvērstas bezgala modernā izrādē ar mazu mazu telti, kura tiek izjaukta un beigās virtuozi slaikta atpakaļ, tikai citā izskatā. Vienkārši man vairs nebija ko teikt. Katrs triks, katrs joks, katra mazā naivā etīde bija pārvērsta par jauku ceļojumu pārvērtībās. Un vēl trakāk - viņš izmantoja spēka vira motīvu un mētāja 4,5 , 6 un 8 kg smagas bumbas. Bet nu kā redzies - profesionāls žonglieris.

Pēc tam bija tā saucamās sarunas ar autoru. Es daudz neko neteicu. Bija jauki. Un, protams, satiku dažus pazīstamus cilvēkus. Kā vienmēr.

skatos apkārt un saprotu. Dāmas un kungi, jaunā Lielā Depresija ir pienākusi. un nejau tikai ekonomiskajā jomā.

Vai atceraties, kad tas viss notika divdesmitie. Un tagad pat caur iesnām var sajust, ka divdesmitie nāk, un nākošgad art deco, post jūgenstils un depresijas laika mode ienāks pasaulē ar milzu triecienu.

viss uz to norāda. jau tagad šur tur var redzēt dāmas staigājam apkārt kā trīsdesmito gadu sākuma preilenes, visa galerija istaba jau pāris gadus ir pārblīvēta ar pirmās latvijas dizainu, Art Noveau veikaliņš uz strēlnieku ielas sāk kļūt izpirkts, tauta ver māju durvis un dodas uz "Vadoņa" pirmizrādi 17. septembrī, Nacionālajā teātrī (šķiet). Nāk modē vecie varietē, kabarē (jau pēdējos divus gadus), bet mūs nevaldāmi satriec karavānu cirka klasiskā atgriešanās. Šāda stila izpildījumu ar visām skaņām, edīti pjafu, apģērbu, aprīkojumu un priekšnesumu mani sajūsmināja tikko pieminētā izrāde "Cirks tuvplānā". Vecie cirki un priekšnesumi dīvainos apģērbu gabalos ar akrobātiem ūsās ienāk kino un teātrī. Cirks atgūst savu krāsu. Un drēbe vairs neplīst. Vēl arī tas seriāls carnivàle, kas daudzus ir aizrāvis, bet tikai dēļ mistēriju bagāžas utt.

un punktu pielika, vai pareizāk sakot uzlika Rīgas svētki. Nebeidzami priecājos, ka Vērmanītis bija pārvērties par divdesmito gadu stila perēkli, katra tante aiz letes vai galdiņa izskatījās, kā no tā laika atspērusies, visapkārt rosījās korporeļi un milzīgas, darzā visur saspraustas lielietas (ai tur statujas, etes, milzīgas bildes un visāda cita huiņa), kas kutināja sirdi (it sevišķi milzīgi sportisti ūsās) un varēja nobaudīt dažnedažādas latviskas lietas.

Vienvārdu sakot - twentiesrockenroll.