Klejotājs - 17. Decembris 2008

Noskatījos to U23D filmu uz ParexPlaza 12. zāles krēsla.

Verdikts šāds:

Bija dažas pavisam mazā skaitā esošas fīčas, kas man tā kā patika, taču nekādu baudījumu no tā 3D neguvu. Vēlpietam spieda brilles un pašā sākumā mazliet acis gāja katra uz savu pusi.

Taču tad, kad aizvēru acis... Ojē, skaņa bija ideāla. Ļoti bieži jutos kā īstā koncertā, kur basu līnijas tā iekutina sirsniņu tīri fiziski.

Pēc šīs filmas esmu sapratis, ka, lai kādā veidā, bet U2 man ir jāredz dzīvajā.

Atveru Dienas "Sestdienu". Un tur kā vienmēr kāds tirliņš un tirliņa rāda ko nu var un kā nu viņš prot apģērbties. Un viens par otru šikāk.

Dažbrīd liekas, ka ir baigi stilīgi nosaukt veikalu(pēc iespējas zināmāku un krutāku), kurā tā veša ir iegādāta un par pēc iespējas lielāku naudu. Un galvenais - visas bildītes tādas spīdošas un, lai cik šiki arī nebūtu un kruti negribētu - stili vienādi.

Gribat zināt, ko tieši tagad velku es?

• Tēva ziemas mētelis (debešķīgs)
• Onkuļa jaunības sporta svīteris
• Krekls īsām rokām, kuru pirku kaut kur, bet neatceros
• Diesel bikses(jā gan, tie gan man patīk, tāpat kā Lee un Bossini džinsi) pirku sen un cenu neatceros
• Kedas, nopirktas Rimi hipermārketā pa 8 latiem
• Vecāsmātes māsas adītas zeķītes un dūrainīši
• Berete, pirkta tirgū pa 6 Ls
• Siksna pirkta sen no drauga pa 2 Ls
• protams, apakšbikses.
• Bērnu pērlīšu rokas sprādzes, kuras visi nezkapēc dievina un grib atņemt

un visi nesaprot, kur to var nopirkt, jo baigi patīk. Tur jau tā lieta, ka nevar.