Klejotājs - 4. Novembris 2008

Tikko nopirku Stīvena Fraja (Steven Fry) grāmatu "Dievu rotaļlietas". Domāju, ka tā būs laba, jo vēl aizvien Fraju cienu no "Melnās Čūskas" un "A bit of fry and laurie" laikiem. Varētu būt mazliet ciniska un ņirdzīga.
Tagad lasu pavisam parastu padomjlaika darbaļaužu romānu "Laime aiz horizonta" by Andris Vīksna. Par kādu konservatoriju pabeigušu trombonistu, kurš sāk mācīt mūziku kādā piepilsētas mūzikas vidusskolā. Nekas īpašs, taču tiek iegūta jauna pieredze sakarā ar padoju vērtībām. (un arī nevērtībām)
Vispār tagad ar grāmatām ir tā kā ir. Nav tik daudz naudas, bet tik daudz grāmatu gribas nopirkt. Jāpērk tad vien tās nocenotās (starp kurām ir arī sasodīti daudz briljantu) vai arī izdevniecībā, kur var dabūt pat par pusi lētāk.
Bet par grāmatām dažreiz īpaši neskumstu, ar tām man pilna māja.
Pilna, es saku, pilna...

Mūzika: The hoosiers - a sadness runs throgh him

Kad kautrīgi pajautāju Eņģelim, kas ir jaunākais,  ko viņš grasās lasīt Dzejas zvejā Ļeņingradā, viņš man atsūtīja epastā:

Uz balkonmargām

Manam prātam pieauga spārni,

Spārniem vārds ir Zelma,

Dzimusi astoņdesmitajā,

Dzīvojusi Imantā,

Bet jau kādu laiku

Nemājo pie manis.

Es jau daudz nebēdāju –

Gultā možos viens,

Pats sev pašam brokastis

Porcijai vienai gatavoju,

Uz ledusskapja vakaros

Vienu atslēgu saišķi lieku.

Krustvārdu mīklas minot,

No prāta vien atmiņas blāv,

Jo tam pieauguši spārni,

Un spārniem vārds ir Zelma,

Dzimusi astoņdesmitajā,

Dzīvojusi Imantā,

Bet jau kādu laiku

Dzīvo Ulbrokas kapos...

1.novembris. 2008

tas bija...

izsmeļoši

svētdien jāiet