| 8. Okt 2008 19:37 Labdien.
Es esmu Erlends.
Un man ir ritenis.
Tāds, par kuru varētu teikt, ka tas ir divas reizes vecāks par mani. Tātad kādi četredesmit, vai piecdesmit gadi būs.
Tas ir manas mātes. Kopš tās reizes, kad manas mammas tante viņu atveda, vienmēr esmu vēlējies to iegūt. Parasti velosipēdi ar neizreiķināmu ātrumu skaitu man nav interesējuši. Tikai šis. Bieži vien jau ir tā, ka tu par kaut ko sapņo, bet tad, kad esi to dabūjis, tad atmet malā un tiecies pēc kaut kā jauna. Bet ar riteni tā nav.
Dažreiz tā ir ar sievietēm. Kad tu kādu vēlies un dabon, tad vairs nav vēlmes ko turpināt un tiecies pēc jaunas. Ar mīlestību ir savadāk. Ja tu tiecies pēc mīlestības un mēģini to atrast jebkurā sievietē, ar kuru aizraujies, tad tas nudien ir stulbi. Labāk tad iegūsti vienu pēc otras, bet nelec jums abiem čakarēt sev dzīves. Mīlestība pati atnāk. Par to vajag sapņot. Tā ir kā komēta. Tu tās vari redzēt lidojam, bet nevajag ķert. Tā īstā un vienīgā pati ieskries mūsu Zemē.
Tādas lietas ir izsapņojamas, bet nav mērķtiecīgi piepildāmas. Kā karjera.
Bet par to es pastāstīšu nākošreiz.
Tagad braukšu izklaidēties. Mūzika: Amelie skaņu celiņš
eju līdzi |
