Psihiatrija 10 / Shēmu terapija
Ilūzijas.

Definīcija - izkropļoti pieņēmumi pacienta prātā par pasauli, ko pacients nospriedis pats.

Delūzijas.

Definīcija - izkropļoti pieņēmumi pacienta prātā par pasauli, ko pacients dzirdējis no citiem un pieņēmis par patiesību.

***

Shēmu terapija (viena no psihoterapijas modernākajām metodēm, izveidota 1990.tajos gados) balstās uz 20 shēmām, kas izkropļo cilvēka personību:


Pirmais bloks - atšķirtība un noraidīšana

1. Pamestība / Nestabilitāte – bailes, ka tuvinieki pazudīs vai nodos.

Ārstēšana: drošas attiecības ar terapeitu, iedomātā mentora tehnika, atkārtota vecāku tēlu pārstrāde.


2. Uzticības trūkums – pārliecība, ka citi ievainos vai izmantos.

Ārstēšana: uzticības pakāpeniska veidošana, robežu darbs, kognitīvā pārstrukturēšana.


3. Emocionālā deprivācija – sajūta, ka neviens nekad nerūpēsies par vajadzībām.

Ārstēšana: emociju validācija, vajadzību formulēšanas treniņš, empātiskā konfrontācija.


4. Nepilnīgums / Kauns – pārliecība, ka esi bojāts vai nevērtīgs.

Ārstēšana: kauna pretnostatīšana, veselīga pašcieņa, "veselīgā pieaugušā" balss.


5. Sociālā atstumtība – sajūta, ka nepiederi nevienai grupai.

Ārstēšana: sociālo prasmju darbs, pakāpeniska iekļaušanās, grupu terapija.



Otrais bloks - vājināta autonomija un veiktspēja

6. Atkarība / Nepietiekama kompetence – nespēja tikt galā ar ikdienu bez citu palīdzības.

Ārstēšana: pakāpeniski patstāvības uzdevumi, kompetences treniņš, "darīt pašam" eksperimenti.


7. Bailes par to, ka notiks kas slikts – pastāvīgas bailes no katastrofas vai slimības.

Ārstēšana: kognitīvā pārstrukturēšana, katastrofizācijas tehnikas, uzvedības ekspozīcija.


8. Neattīstīta identitāte / Mērķa trūkums – tukšuma sajūta, nav skaidra "es".

Ārstēšana: vērtību noskaidrošana, dzīves mērķu darbs, identitātes vingrinājumi.


9. Padevība (pakļautība) – vajadzību un emociju noliegšana citu labā.

Ārstēšana: asertivitātes treniņš, vajadzību atzīšana, lomu spēles.


10. Pašsavaldīšanās / Pašupurēšanās trūkums – nespēja sevi disciplinēt vai izturēt diskomfortu.

Ārstēšana: robežu noteikšana, impulsu kontroles darbs, strukturēti mērķi.


Trešais bloks - robežu pārkāpumi

11. Varenība – pārliecība, ka noteikumi uz tevi neattiecas.

Ārstēšana: empātijas treniņš, seku apzināšanās, atbildības uzņemšanās darbs.


12. Nepietiekama paškontrole – grūtības atturēties no kārdinājumiem.

Ārstēšana: uzvedības modifikācija, kairinājumu kontrole, prasmju apguve



Ceturtais bloks - orientēšanās uz āru

13. Uzmanības / Atzinības meklēšana – pašvērtība atkarīga no citu apstiprinājuma.

Ārstēšana: iekšējās vērtības veidošana, uzslavas atkarības mazināšana.


14. Pašuzupurēšanās – citu vajadzības vienmēr svarīgākas par savējām.

Ārstēšana: līdzsvara darbs, "nē" teikšanas treniņš, līdzjūtība pret sevi.


Piektais bloks - pārlieku liela un modrība un kavēšana

15. Negatīvisms / Pesimisms – fokuss uz visu slikto, labā ignorēšana.

Ārstēšana: kognitīvā pārstrukturēšana, pateicības darbs, uzmanības novirzīšana.


16. Emocionālā inhibīcija – emociju apspiešana, spontanitātes trūkums.

Ārstēšana: emociju izpausmes treniņš, drošas vides veidošana.


17. Nepielaidīgi standarti / pārlieku kritiskums – perfekcionisms, sevis un citu kritizēšana.

Ārstēšana: veselīgu standartu noteikšana, paškritikas mazināšana, pieņemšanas darbs.


18. Sodīšana – pārliecība, ka kļūdas ir jāsoda.

Ārstēšana: līdzjūtības treniņš, piedošanas darbs, soda domāšanas pārstrāde.


19. Atkarība no ekrāniem

Pārliecība, ka nevari funkcionēt bez pastāvīgas digitālās stimulācijas – sociālo tīklu, spēļu, video, pornogrāfijas. Smadzenes tiek pārprogrammētas uz ātru dopamīna atalgojumu, un klusums, garlaicība vai dziļa koncentrēšanās kļūst nepanesama.

Ārstēšana:

Digitālā detoksika – pakāpeniska ekrāna laika samazināšana, nevis aukstā tītara metode.
Uzmanības atjaunošana – lasīšana, fiziskas aktivitātes, daba, roku darbs.
Kairinājumu kontrole – telefons ārpus guļamistabas, paziņojumu izslēgšana.
Vērtību darbs – ko tu zaudē, kamēr esi ekrānā? Dzīves mērķa atgūšana.

20. Traumas / Pēctraumas shēma

Būtība: Pēc pārdzīvotas traumas (vardarbība, negadījums, zaudējums, hronisks stress) veidojas pastāvīga hipermodrība – ķermenis un prāts paliek "kaujas režīmā", pat kad briesmas sen pagājušas. Atšķiras no pamestības – šeit pamatā ir konkrēts notikums, nevis agra attiecību pieredze.

Ārstēšana:

Drošības atjaunošana – ķermeņa nomierināšanas tehnikas, elpošana, jutekļu darbs.
Traumas apstrāde – uz pierādījumiem balstītas metodes (piem., EMDR, somatiskā terapija) sertificēta speciālista vadībā.
Pārstāstīšana drošā vidē – notikuma pārstrāde, lai tas vairs nekontrolē tagadni.
Robežu darbs – atgūt kontroli pār savu ķermeni un telpu.

Integrācija ar shēmu darbu – traumas shēma bieži baro citas (piem., neuzticību, negatīvismu).


****

Komentārs. Ir daudz labu metožu, ar ko risināt vieglākus personības traucējumus, taču tam vajadzīgs valsts finansējums.