Traki, ka tik daudzi. Ap 20-25 gadu vecumu, kad mani vienaudži saprata, ka būs daudz jāstrādā, un neviens nepalīdzēs, un būs jāpakļaujas noteikumiem darba vietās, arī bija pašnāvību laiks. Kādu brīdi dzirdēju. No cibas zinu vienu, kas izdarīja.

Psihiatri runā, ka vīrieši izdara pašnāvības biežāk, jo nespēt uzturēt sevi un ģimeni ir taustāma lieta. Fiziski nav, ko ēst. Vīrieša ego tad tiek sadragāts, un viņš izjūt sevi kā brāķi. (Noteikti šo nesaku, lai pateiktu, ka sievietēm kaut kas ir vieglāk, tikai, ka Tu piemini 4 vīriešus kā piemēru)

Man prieks, ka esi atradusi izeju un motivāciju. Mums meditāciju centrā pie sienas aizvien ir E. Keisija citāts.

Par mācīšanos daļu noteikti piekrītu. Tomēr vārds "cietums" ietver sevī ideju, ka kādreiz sods beidzas. Saprast, kas jāizdara, lai tiktu ārā, tā varbūt arī ir viena no cilvēka dzīves jēgām.