Es tiešām nezinu, vai visam Tevis minētajam ir vēl kāds cits izskaidrojums, kā vien nekompetenta matemātikas skolotāja.

Es ar vārdu "ģimnāzijas", saprotu Rīgas pirmo, otro, trešo un klasisko, un Āgenskalna ģimnāziju. Tātad, piecas skolas. Vienas učenes sadismu nevar ekstrapolēt uz visu piecu skolu visiem skolotājiem.

Es šobrīd personīgi zinu, kā māca Maruta Avotiņa un Dainis Kriķis 1.ģimnāzijā.
Zinu, kā māca visi RCHV matemātikas skolotāji. Zinu arī, kā māca viena skolotāja Klasiskajā ģimnāzijā vidusskolā. No tā varu secināt, ka, ja tipiskā ģimnāzijā ir kādi 5-7 skolotāji, tad no visiem 35 es varu spriest par trijiem. Daudz par maz, lai vispārinātu.

Taču mans jautājums nebija par to, ka ģimnāzijas ir sliktas vai labas, to mēs jau sen saspriedām, ka ir grupa bērnu, kam tās der, un grupa, kam neder.

Jautājums Tev bija par to, kāpēc pēdējos 3 gados, kā minēji, tur palicis sliktāk? Vai tiešām no tiem matemātikas CE rezultātiem skaties?

Matemātikas CE 11. vai 12.klasē ir daudz vieglāks par iestājpārbaudījumu, lai tiktu iekšā ģimnāzijā 10.klasē. Tie, kas ir tikuši iekšā ģimnāzijā un nav galīgi deģenerējušies vai traumēti (kā Tevis minētajos piemēros), automātiski manās acīs pretendē arī uz 80%+ vidusskolas CE.

Cita lieta, ka diez vai kaut kāda Oksforda vai Kembridža diži skatās uz to, vai Latvijā bērnam no ģimnāzijas matemātikas CE ir 90% vai 95%. Skatās uz atzīmēm kopumā, uz sabiedriskajām aktivitātēm, uz rezultātiem olimpiādēs pēdējo 3 gadu garumā.