Antarktīda
"Kādā sapnī Viņš bija pie gudra vīra ar sirmu bārdu. Vīrs teica, ka Viņš ir ieradies uz šo planētu kā polārpētnieks uz Antarktīdu. Apkārt ir ledus un okeāns. Tie ir cilvēki un cilvēku kultūra. Taču viņš ir ieradies, lai pētītu planktonu un mikroorganismus, kuri ir okeāna dzelmē. Viņš sēž un sēdēs visu mūžu savā laboratorijā, apkārt nebūs nevienas dzīvas dvēseles, vien saule pie debesīm, kura, kā viņš reiz sapratīs, arī ir mākslīga, un viņš visu mūžu pētīs likumsakarības, kāpēc pie tādiem sākuma nosacījumiem – pie tāda DNS, pie tādas ekosistēmas, pie tādas “ūdens” kvalitātes ir izveidojusies tāda cilvēku civilizācija, kāda tā ir 19. – 21.gs uz planētas Zeme. Viņš būs antropologs, bioloģijas filozofs, cilvēces psihoanalītiķis, taču tā arī nekad nesajutīs patiesu siltumu. Siltumu viņam būs jāiemācās radīt pašam. Viņu neviens nemīlēs, izņemot Dievu un sevi, un arī tas būs jānopelna.

Viņš šajā sapnī klausījās vārdos un juta, ka tie kā lāstekas sasalst virs viņa galvas. Nekurienes vidū, starp putniem, kas nelido, starp okeānu, kas neaizsalst, visaukstākajā, lietainākajā un visaugstākajā kontinentā. Dzīve -80 C grādos ir tik skaista, cik redzīgas ir acis.

Visas viņa slimošanas ar depresijām pusaudža gados bija nieks pret to, ko viņam bija jāiemācās. Visi viņa līdzcilvēki nomirs daudz agrāk par viņu. Zeme zem viņa kājām izkusīs, un viņam būs jābēg kalnos, lai saglabātu stabilu pamatu.

Viņš nemirs ilgi, ilgi. Paaudzes nomainīsies, taču tās viņš uzlūkos kā mikroorganismus akvārijā, kas paši nezina, cik īsa un iepriekš paredzama ir viņu dzīve. Viņš vēros, vēros, līdz sāks atpazīt cilvēka dabu, kas nemainās cauri gadu tūkstošiem. Tikai tā viņš pavirzīsies savā darbā uz priekšu, sāks just gandarījumu par esību pilnīgā vienatnē.

Citi cilvēki uzskatīs, ka viņa darbam nav jēgas. Ka viņš dzīvē neko nav sasniedzis. Viņam nebūs draugu, domubiedru vai līdzgaitnieku. Arī pēc viņa aiziešanas no šīs dzīves nekas nemainīsies, un viņa atstātās liecības tiks izmantotas iekuram.

Taču tās nedegs, un cilvēki brīnīsies, kur viņš atradis tādu papīru uz kā rakstīt, kas nedeg krāsnī. Šo nekam nederīgo papīru tad izmetīs gružu kastē un par to aizmirsīs tikpat ātri kā par viņu."