Eos (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} eos) rakstīja, |
Man šķiet, ka, ja nav alerģija pret intelektuālu un mākslas garu, tad šo grāmatu izlasīt vērts. Tā ir vienlaicīgi par kultūras vēsturi, par to, ka visas impērijas reiz sabrūk, visas civilizācijas arī.
Par Rietumu Civilizācijas galu runā jau kādu laiku, un kapitālisms ar savu visatļautību ir kas līdzīgs Romas visatļautībai.
Taču grāmata beidzas cerīgi - galvenais varonis, sapratis zinātnes robežas, grib kļūt par skolotāju, kurš māca estētiku. Cita lieta, vai kādam to esētiku 21.gs vajag?
***
Es uzrakstīju LU karjeras konsultantei faktus - no 2014. - 2025.gada pavasarim es ar privātstundām, ja man savācās 10-15 stundas nedēļā, varēju nopelnīt 300 - 1000 eiro uz rokas. Ar manu pieticīgo dzīvesveidu man pietika un pat pāri dažreiz palika, jo arī šobrīd dzīvoju dzīvoklī, par kura īri man naudu neprasa, jo es palīdzu citos veidos.
Šajā rudenī 8-9 skolēnu vietā man ir tikai 3 skolēni, un neviens no tiem nevar atļauties 2x nedēļā.
Protams, ka es varu, tāoat kā mani kursabiedri, strādāt skolā, saņemt par to uz rokas tos 300-400 eiro par 10 kontaktstundām, taču tad studiju kvalitāte ciestu daudz vairāk, nekā no privātstundām. Turklāt es neesmu drošs, ka tiktu galā tā uzreiz, ja pirms tam man bijušas tikai 5-12 bērnu grupas, bet RCHV skolā ir 25-27 bērnu klases. Taču tagad izskatās, ka tas būs jādara, tiklīdz atbrīvosies vakance. Uz visu skolu (6- 12.kl) ir tikai 7 matemātikas skolotāji vajadzīgi.
***
Es esmu sācis iet uz galda tenisu, taču treniņiem vajadzīga nauda. Cilvēkam, lai visu laiku mācītos ko jaunu, vajag naudu grāmatām, kursiem, treniņiem.
Ja man būtu "daudz" naudas, es sen būtu dabūjis tiesības, brauktu uz zirgu jāšanas treniņiem, mācītos vēl valodas, mācītos C daļas/brīvklausītāja statusā daudz ko. Mans vectēvs līdz pēdējai dienai 96 gadu vecumā visu laiku mācījās ko jaunu.
Es rakstu grāmatu, kurā otra galvenā varone ir ginekoloģe. Man ir draudzene ginekoloģe, taču viņa ir Vācijā. Man derētu paklausīties kaut divus kursus tajā jomā, katru nedēļu Stradiņiem braucu garām. Tas arī būtu vērtīgi, taču tam vajag naudu.
Kas ir normāls vērtības mērs? Laime?
Par Rietumu Civilizācijas galu runā jau kādu laiku, un kapitālisms ar savu visatļautību ir kas līdzīgs Romas visatļautībai.
Taču grāmata beidzas cerīgi - galvenais varonis, sapratis zinātnes robežas, grib kļūt par skolotāju, kurš māca estētiku. Cita lieta, vai kādam to esētiku 21.gs vajag?
***
Es uzrakstīju LU karjeras konsultantei faktus - no 2014. - 2025.gada pavasarim es ar privātstundām, ja man savācās 10-15 stundas nedēļā, varēju nopelnīt 300 - 1000 eiro uz rokas. Ar manu pieticīgo dzīvesveidu man pietika un pat pāri dažreiz palika, jo arī šobrīd dzīvoju dzīvoklī, par kura īri man naudu neprasa, jo es palīdzu citos veidos.
Šajā rudenī 8-9 skolēnu vietā man ir tikai 3 skolēni, un neviens no tiem nevar atļauties 2x nedēļā.
Protams, ka es varu, tāoat kā mani kursabiedri, strādāt skolā, saņemt par to uz rokas tos 300-400 eiro par 10 kontaktstundām, taču tad studiju kvalitāte ciestu daudz vairāk, nekā no privātstundām. Turklāt es neesmu drošs, ka tiktu galā tā uzreiz, ja pirms tam man bijušas tikai 5-12 bērnu grupas, bet RCHV skolā ir 25-27 bērnu klases. Taču tagad izskatās, ka tas būs jādara, tiklīdz atbrīvosies vakance. Uz visu skolu (6- 12.kl) ir tikai 7 matemātikas skolotāji vajadzīgi.
***
Es esmu sācis iet uz galda tenisu, taču treniņiem vajadzīga nauda. Cilvēkam, lai visu laiku mācītos ko jaunu, vajag naudu grāmatām, kursiem, treniņiem.
Ja man būtu "daudz" naudas, es sen būtu dabūjis tiesības, brauktu uz zirgu jāšanas treniņiem, mācītos vēl valodas, mācītos C daļas/brīvklausītāja statusā daudz ko. Mans vectēvs līdz pēdējai dienai 96 gadu vecumā visu laiku mācījās ko jaunu.
Es rakstu grāmatu, kurā otra galvenā varone ir ginekoloģe. Man ir draudzene ginekoloģe, taču viņa ir Vācijā. Man derētu paklausīties kaut divus kursus tajā jomā, katru nedēļu Stradiņiem braucu garām. Tas arī būtu vērtīgi, taču tam vajag naudu.
Kas ir normāls vērtības mērs? Laime?
Nopūsties:
