Man skolā visvairāk pietrūka tas, ka parasti neviens skolotājs nestāstīja, kur praktiski dzīvē var noderēt tas, ko viņi mācīs, kāpēc to vajag zināt. Atmiņas trenēšana, domāšanas attīstīšana - tas jā, bet... piemēram, man ir tik specifiski uzbūvētas smadzenes, ka man ir grūti atcerēties to, ko mans prāts uztver kā laika tērēšanu. Man matemātikā parasti bija kaut kādi septītnieki, pārbaudes darbos reizēm drusku labāk, jo man ļoti labi padevās teksta uzdevumi, bet domāju, ka manas sekmes būtu bijušas vēl labākas, ja man kāds tad būtu paskaidrojis, kur katra mācāmā tēma var noderēt dzīvē.

Skolās (vismaz agrāk) mācīšana tika būvēta tā, ka tā bija paredzēta cilvēkiem ar vizuālo uztveri, nedaudz mazāk - audiālo uztveri un pavisam maz - ar kinestētisko uztveri. Bet man kā reiz vislabākā ir kinestētiskā uztvere, tad audiālā un pati vājākā - vizuālā. Labos mācību materiālos būtu labi, ja būtu kaut kas paredzēts cilvēkiem ar dažādām uztverēm.