Nav taisnība, ka Tenzora laikā izglītības sistēma nepiedāvāja neko. Es uzdrošinos tā teikt, jo arī mani bērni sāka iet skolā 90. gadu vidū. Un man ir lielas dusmas uz Tenzora mammu! Cik gan bezpalīdzīgai jābūt, lai praktiski nerisinātu lietas, lai nemazinātu sava bērna ciešanas. Nevis "viena no labākajām sākumskolām valstī" (šie tituli jau defoltā paredz elitāro kontingentu ar pseidosmalko atvasēm, vai varētu būt, ka runa par Zālīša skolu?), bet gan kādas mazpilsētas sākumskola ar cilvēcīgiem, neiebiedētiem skolotājiem būtu bijusi laba iespēja pasaudzēt bērna nervus. Eh, būtu daudz, ko rakstīt, bet ko tur.
Atvaino, ja sanāca nikns komentārs. Tavs ieraksts ļoti aizķēra, īpaši tāpēc, ka vakar noskatījos britu seriālu Adolescence. Un nē, seriāls neatspoguļo tikai very british problems, nu jau Latvijas skolās iet apmēram tāpat.