Ich liebe mich jeb visas manas traumas ir pašpieļautas un es par tām uzņemos atbildību
Vakar meditāciju centrā bija 2 stundu gara lekcija par traumām.
Es tur uzrakstīju, ka mani traumē manis paša stulbums, naivums un lētticība ejot uz randiņiem/iepazīstoties ar sievietēm.
Es zinu, ko es gribu - saturīgas sarunas, garīgumu, kopīgu augšanu un attīstību, iedvesmu un iedvesmošanos
Ko es pagaidām satieku - viņas grib izklaidēties, labi pavadīt laiku, lai viņas lutina un izmaksā, seksu, kaisli, aizraušanos, lai viņām ir sajūta, ka viņas ir ar
gudru, veiksmīgu un skaistu vīrieti, un tas viņām pašām paceltu pašvērtējumu
**
Mans stulbums izpaužas tajā, ka es naivi ticu, ka tas, ko man raksta, ir patiesība. Ir sievietes, kas ir gatavas sarakstīt man jebko, jo viņas cer,
ka tad, kad es viņas satikšu, man pēkšņi radīsies vēlme darīt to, ko viņas grib. Karina makaronus, pūš pīlītes, tin ap pirkstu un tā tālāk. Mēģina manipulēt. Sola pasaku kalnus, lai tikai es atnāku satikties.
Daudzos gadījumos tad es uzdodu tādus jautājumus, kur ir jā/nē atbildes, un tad samelot ir grūtāk. Taču sarakste ir kā mana intuīcija pret viņas - vai viņa uzminēs, kādu atbildi es gribu dzirdēt. Vai es noticēšu, ka tas, ko viņa raksta, ir reāli, nevis momentā izdomāta atbilde, kas tiek dota tikai sarunas uzturēšanai.
***
Šādā gadījumā jebkuru iepazīšanos var uztvert kā intuīcijas treniņu.
Es labi apzinos, ka tas, ko gribu es - lai sieviete jau mācētu meditēt, lai viņai garīgā pasaule būtu svarīgāka par materiālo, lai viņa būtu caur un caur labestīgs, mīļš, draudzīgs cilvēks, lai viņa būtu radoša - tas ir ĻOTI, ĻOTI daudz.
Kā arī es apzinos, ka vīrieši, ļoti iespējams, sarakstē sola vēl lielākus pasaku kalnus nekā sievietes, lai tikai piedabūtu satikties.
Kad savu pēdējo bēdu stāstu izstāstīju draudzenei, viņa man uzdāvināja gleznu ar mežu, lai es vienmēr atcerētos, ka sievietes ir foršas. Taču tās ir dziļi mežā (sabiedrībā) un tās ir jāmeklē.
Tad nu mana atbildība ir turpināt meklēt un mazāk gausties. Kā arī atlaist situāciju un izmisumu, jo tas viss ir intuīcijas treniņš.
Ps.
Mans homeopāts teica, ka viņš ir atradis un apprecējis tādu sievieti, kas atbilst manam aprakstam, taču tas bija 90-to gadu otrajā pusē, un viņa ir krievu tautības.
Ps.2.
Visa pieredze ir pieredze. Pat ja attiecības nesanāk, arī zināt, ka nevajag, kādi jauni red flags jāņem vērā, ir vērtīgi. :)