Lietas atklājas
Gaišreģe beidzot atbildēja izvērsti, kas par vainu topošajai ģimnāzistei.

Lieta tāda, ka viņai bērnībā nav ļauts darīt pietiekami daudz pašai. Ja vecāki bērnam palīdz par daudz un neļauj mācīties caur kļūdām, tad bērns pierod, ka pieaugušais vienmēr būs blakus.

Eksāmenā, 14-16 gadu vecumā, bērns tiek nostādīts fakta priekšā, ka neviens viņam nepalīdzēs. Sākas trauksme, uztraukums, stress.

Ja bērns nesaprot kaut ko ar pirmo, otro un trešo, pieaugušais nogriež bērna pašvērtējumu, ceturtajā reizē izdarot priekšā. Ja bērnam ļauj lietu darīt pašam, pat ja sanāk tikai ar desmito reizi, tad bērnam
aug apziņā "Bija grūti, bet ES beigām SAPRATU un IZDARĪJU". Tā bērns gūst sajūtu jau 5 gadu vecumā, ka var atrisināt savam vecumam atbilstošas, sarežģītas problēmas.

Ģimnāzistei ir tikai tēvs. Iespējams, viņš ir domājis, ka viņam vienam ir jādara divu vecāku darbu. Palīdz ar padomu, naudu, laiku un visu pārējo.

Bet gudrākie bērni bieži vien ir tie, kurus atstāj mājās vienus. Tad viņi aiz garlaicības sāk izgudrot jaunas spēles un rotaļas. Spēlē leļļu māju, šuj sev zeķes, aizkrāso ar flomīti kalendārā dienas, kad mammai jābūt darbā, un citas lietas.

Kad jaunais cilvēks nonāk četrās sienās bez datora, interneta, telefona un televizora, un radio, paceļas roka un kāja aizbraukt uz bērnu bibliotēku pēc grāmatas.