Radošā brīvība un randiņi
Noskatījos vēl vienu video ar psihiatru Dr K. un strīmeri Asmongold.

https://www.youtube.com/watch?v=l-r9wITZkG8

***

Tur beigās bija par dating crisis USA un Eiropā. Asmons pateica: "Jā, man šķiet loģiski iet uz randiņiem ar meiteni, kas dara to pašu darbu, ko es. Tā ir vieglāk saprasties".

Tad es padomāju: "Kāpēc man daļa skolotāju šķiet garlaicīgas?". Man bijusi sajūta, ka viņām trūkst radošās brīvības mācīt, kā viņas pašas grib. Skola, izglītības ministrija, pašvaldība
un pašas kautrība liedz?

Es Asmonu skatos, jo viņš visaugstāk savā dzīvē vērtē brīvību dzīvot, kā viņš pats grib. Viņš jūtas brīvs daudzējādā ziņā.

Es arī jūtos brīvs. Es, privāti mācot bērniem šahu un matemātiku, varu to darīt kādā formā vēlos, pat ja ap 95% gadījumu es tik tiešām izmantoju augstskolā apgūtās metodes un maz atšķiros no parasta skolotāja.

Drīzāk runa ir par to, ka es varu kombinēt dažādas pieejas un piemēroties katram bērnam, sameklēt, kas vislabāk der. Es varu iekārtot savu darba kabinetu baltu, salikt tajā augus, vēdināt, varu skolēnam
uztaisīt tēju, ja viņš ir nosalis. Tas ir darba kabinets, taču tā ir arī droša telpa. Safe space, kur skolēnam izrāda līdzjūtību, viņā ieklausās, ar viņu sadarbojas, ja vien viņš pats brīvprātīgi ir ieradies.

Skolā ir citādāk bieži vien. Jo skola līdz 9.klasei ir obligāta, un pēc 9.klases daļa bērnu jūtas vecāku piespiesti iet vidusskolā.

Tādā ziņā man patīk, ka ir aizvien skolas un fakultātes, kur tiešām vienam skolotājam vai profesoram ir viņa pamata klase/auditorija, ko viņa/viņš iekārto kā savas otrās mājas. Ar kartēm, fotogrāfijām, gleznām pie sienām. Ar priekšmetiem, kas rada atmosfēru.


To es arī sievietēs ievēroju, gaumi un stilu, spēju radoši izpausties ikdienā. Kad man kāda direktore jautāja, kāpēs es nestrādāju šobrīd skolā, es biju izbrīnīts par šādu jautājumu.
Es strādāju skolā, kuras direktors esmu es pats. Vai arī - es varu strādāt skolā, kuras direktoram ir viena vīzija ar manējo. Cilvēks, kurš ir pieradis samierināties ar mazumiņu un to, ka, cik labi, ka vispār ir darbs un priekšnieks normāls, par tādu lietu kā radošā brīvība varbūt nedomā. Sevi mīlēt vajag!

Kā saprast no tā, kā sieviete runā par sevi un savu dzīvi - vai viņa sevi mīl, to diez vai var racionalizēt. Varbūt vēlāk mācēšu to pamatot, taču tas ir fantastiski.