Šo rakstīju, jo sanāk ikdienā strādāt ar 13 - 17 gadus veciem pusaudžiem, kam ir daudz norītu emociju. Lai viņus spētu saprast, centos atcerēties sevi.

Tā jau es savas dusmas tajā vecumā pats noriju, līdz 16 gados nonācu pie psihoterapeita, kurš tiešā tekstā pateica, ka norītās dusmas ir viens no depresijas cēloņiem. Pēc tam dusmas centos kliedēt austrumu cīņu treniņos. Bet arī nesanāca pilnībā.

Tas pasaules pieņemšanas process jāmācās visu mūžu, droši vien.