“Precizitātes dzīvesveids”
Strādājot ar matemātiskiem aprēķiniem, visu laiku vajadzīga pilnība.

Metot šautriņas, jātrāpa aptuveni 3 reiz 1 centimetrs lielā laukumiņā, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu. Vēl labāk, ja visas trīs šautriņas var iemest šajā laukumā, tad viss metiens (3 šautras) iegūst maksimālo.

Šahā vari spēlēt pusstundu, vienmēr jāizdara vislabākie, vai tuvu tam, gājieni.

Piefiksēju, ka bērnus gatavojot matemātikas eksāmenam, nākas visu laiku runāt par ideālu uzdevumu izpildi. Par tādā veidā izpildītu uzdevumu var iegūt maksimālo punktu skaitu.

Arī Bridžā, kāršu spēlē, kad solīšana ir beigusies, izspēle realizējama vienā, vispareizākajā veidā, kas izskaitļojams procentos.

Zīmējot man patīk vilkt sīkas, tievas līnijas, kas prasa lielu precizitāti.

Jāmācās atlaist situāciju. Daudzas lietas mēs darām savam priekam, taču ceram uz labāko. Pat cerēt ir lieki. Jāmācās atlaist situāciju, taču darīt visu, lai būtu izaugsme. Atkal vārds “visu”.

Jāmācās darīt ar nodomu un attieksmi, ka es daru, jo sevi mīlu. Un mīlu citus. Vēlos harmonisku rezultātu, taču harmonisks rezultāts var būt ar kļūdām.

Es mācu citiem precizitāti, man par to maksā. Taču man jāmāca arī spēja pieņemt sevi, cienīt sevi, mīlēt sevi.