https://www.youtube.com/watch?v=KdIhq1tb8Co
Emma Koka - "Lūk"

Šī mūzika parāda, kā cilvēks dzied, lai dzīvotu.

***

Esmu daudz par to domājis. Kas jādara, lai justos, ka esmu dzīvs?

Man teica, ka rakstu daudz par maz.


Vienmēr esmu sūdzējies, ka nejūtos pietiekami dievišķs, lai radītu, ko līdzīgu Gētem, Bēthovenam vai vismaz Prokofievam.

Jau pirms 9 gadiem man teica, ka, dzenoties pēc ģenialitātes, varu tā arī palikt nenopublicējis neko. Jāsastāda stāstu krājums, jādomā tālāk.

Perfekcionisms ir slimība, novirze. Manus stāstus caurskatot, kritiķis teica, ka ir daudz fifīgu nianšu, odziņu, kuru dēļ vien ir vērts lasīt. Ir interesanti.


Lai rakstītu daudz, vajag laiku daudz rediģēt. Laiks ir, taču vajag materiālu. Jāiet cilvēkos, jāiet ārā no mājas. Tas ir sarežģīti. Ārpasaulē ir tik ļoti citādāk. Jāmeklē drošas vietas, kur var justies
kā mājās.

Tagad tāds laiks, ka jāsāk domāt par rakstīšanu ar pseidonīmu. Mans vārds ir zināms ar filoloģiju nesaistītās nozarēs. Kā skolotājam - vispār reputācijai jābūt ideālai. Katram ideāls ir savs.

**

Par ko ciena cilvēkus mūsdienās? Par radošumu? Par veselīgu dzīvesveidu un sevis mīlēšanu? Spēju ziedoties ģimenes labā?

Kaut kā pietipina sajūta, ka būt par "labu cilvēku" vien ir daudz. Nevis tādu cilvēku, kuru var izmantot, bet tādu, kurš ir "labs", jo no sirds tāds ir.

Mēs visi mācāmies, taču ar pateicību citiem, kas mums apkārt, mācīties ir vieglāk.

Iedomājos, āmurs. Labs āmurs sienā iedzen naglu vienmērīgi, labi ieguļ rokā, ir vidēji viegls, no izturīga materiāla.

Iedomājos, labs cilvēks. Uzticams, ierodas laikā, patīkams sarunās, eksperts vismaz pāris jautājumos, labsirdīgs, daudz smaida un smejas.

Ar labu cilvēku patīkami aiziet pusdienās. Viņš mācās un uzzina ko jaunu, dalās ar informāciju, pajoko par laikmeta maiņu, viņš redz brīnumus un prieku mazās lietās.

Labs cilvēks dara lielas lietas, taču priecājas un spēj priecāties par mazajām.

Interese un prieks. Divas bāzes emocijas, uz kurām labais cilvēks ikdienā dzīvo. Pārējais izplēn ļoti ātri.