Prestižs
Ar dzīvokļa biedreni aizfilozofējāmies šodien, kas ir prestižs.

Piemēram, 12 gadu vecumā 1.sporta klase šahā ir prestiži, 14 gadu vecumā vairs nē.

Pirmajā kursā augstskolā piedalīties zinātniskā konferencē, saņemt stipendiju un vairāki 10 kursa noslēgumu vērtējumos ir prestiži, taču, beidzot maģistrantūru, prestiži ir piedalīties zinātniskās konferencēs ārzemēs.

Strādāt par skolotāju desmit gadus nav prestiži, strādāt vienā no labākajām ģimnāzijām valstī - kaut cik prestiži.

Būt par plaši pazīstamu zinātnieku šaurā speciālistu lokā ir prestiži, citiem, kas uzzina, ka tāds zinātnieks saņem valsts iestādes zema līmeņa algu, tas var nebūt prestiži.

**

Prestižs ir relatīvs.

Mākslīgs prestižs ir tas, ko sauc, ka kāds vēlas izskatīties veiksmīgs, bet tāds nav. Atkal – kādi kritēriji? Katram savi, kas ir veiksme un laime.

Šis viss atgādina žurku skrējienu, duālismu, dzīšanos pēc materiāliem labumiem. Taču arī garīdznieku starpā diemžēl ir prestižs. Kāds saprot kādu jautājumu labāk, cits saprot teju iesācēju līmenī.

Kāds grib izskatīties vecāks un cienījamāks kā ir. Cits tēlo jaunieti 45 gadu vecumā.

Dažādi varianti, taču prestižs ir viens no faktoriem, kas veido cieņu pret konkrēto cilvēku.