Par sieviešu un vīriešu draudzību
Aizvien pārdomas pēc prof. Sema Vaknina video par vīriešu un sieviešu draudzību.

Jau no pašas pirmās draudzības ar meiteni, kad man bija 11, viņai 14, man gribējās pļāpāt. Gribējās, lai man pajautā: "Kā Tev iet?", lai izrāda patiesu interesi par mani.

Kopā man ir bijušas tik daudzas draudzības ar meitenēm un sievietēm, ka vairs neatceros. Ja Sems saka, ka vīrietis nespēj draudzēties, bet tikai gaida izdevīgu brīdi seksam, tad man ir bijis otrādi - esmu draudzējies ar meitenēm, kas gaidīja izdevīgu brīdi, lai piedzirdītu mani un ievilktu gultā MANI. Un nē, man tas riebās, es pēc tādiem gadījumiem jutos nodots.

Vidusskolā biju tas cilvēks, kas varēja "paturēt rociņu", kad izsauc pie direktora vai vienkārši jāgatavojas eksāmenam draudzenei.

Augstskolā biju tas, kurš atbalstīja un motivēja, ja darba grupā biju es un piecas meitenes. Un tā gadījās bieži skolotāja studijās.

Tālāk par to vīrieša psiholoģiju, ka viņi pārvērtē sevi draudzībā, domājot, ka pat tad, kad tā ir draudzība, viņi patiesībā sevi uzskata par pievilcīgiem "ja būtu nesmuks, ar mani jau netiktos". Jā, esmu tā domājis, taču parasti izrādās, ka meitenei vienkārši gribas kompāniju. Lai ir, kas pavada uz koncertu, uz teātri, uz kafejnīcu.

Tālāk viņš runā par to, ka sievietes seksā meklē connection - saikni emocionālā, sirds, dvēseles vai citā līmenī, cenšas fantazēt, ka tam seksam ir kāda nozīme vairāk par fizisko, kamēr vīriešiem sekss ir darbības, bez šādām fantāzijām. Man sekss vienmēr bijis rituāls divu cilvēku starpā, kuri vēlas radīt. Un ne jau bērnus, bet radīt vispār - tuvāku kontaktu, radīt prieku, radīt apmierinājumu, radīt sajūtu, ka "mēs saderam kopā arī gultā". Ja seksam negatavojas tik nopietni kā Ziemassvētkiem, ja tas nav īpašs notikums, tad pazūd prieks par to, vismaz man. Tāpēc man grūti saprast tos, kam sekss ir katru dienu.

Tālāk viņš runā par to, ka sievietes ir draudzīgas, jo grib būt jaukas, ko vīrieši iztulko kā mājienu seksam. Kamēr vīrieši ir draudzīgi, jo grib izveidot emocionālo pamatu seksam, nevis, lai būtu jauki.

Tāpēc abi dzimumi viens otru regulāri pārprot, un šī ir augsne arī visāda veida "sexual harassment", jo vīrietis ir domājis, ka sievietes uzliktā roka uz pleca ir mājiens, kamēr sieviete savu paziņu/darba kolēģi gribēja tikai atbalstīt pēc smaga, labi paveikta uzdevuma. Vai kādā citā situācijā - sievietes fiziskais kontakts tiekot regulāri pārprasts.

Man tā nav, jo draudzenēm padodot roku, viņām izkāpjot no vilciena, piemēram, tur nekā seksuāla nav.

Labā lieta, kurā Semam piekrītu, ir tas, ka Gen Z un Mileniāļi labāk izprot viens otra signālus. Tīri faktiski, jā, esmu dzimis pēc 1980-tā, tātad skaitos tajā grupā, kaut reti, kad jūtos tā.

Vēl ir tas, ka sievietes draudzībā ar vīrieti baidoties no tā, ka varētu šķist vīrietim seksuāli pievilcīgas, kamēr vīrieši tieši otrādi - cer, ka ir tomēr mazliet pievilcīgi. Diametrāli pretēji uzskati par sevi šādās draudzībās. Man, tā kā esmu bijis "nodots" 2-3 reizes, tad jūtas par šo ir dalītas. Ja meitene skaidri pasaka, ka būsim tikai draugi, bet pēc gada atzīstas, ka ir gribējusi, lai saku viņai komplimentus, atveru viņai durvis un izturos dikti džentlmeniski, tad tas viss ir bijis stulbs teātris, nevis draudzība. Nevar prasīt, lai vienlaikus novērtē kā seksuālu, pieaugušu cilvēku un vienlaikus nefantazē par Tevi. Friend zone is friend zone, end of story.

Gala secinājums, ko psihiatrs izdara, ka vīrietis nevar ar sievieti būt draugi, bet sieviete ar vīrieti var, rada daudzus jautājumus par to, cik ļoti vīrieši melo sev. Viens ir par draudzeni reizi mēnesī vai retāk iedomāties: "Kā būtu, ja mēs būtu pāris", bet pavisam cits ir seksuālas fantāzijas.

Te jāsaka, ka es bieži prātā pārdomāju, kāpēc kāda draudzene man neder. Jo zinu, ka arī man ir tas sauktais "monkey brain" jeb tautas valodā, domāšana ar kājstarpi. Lai racionalizētu, lai saprastu, ka dzīve ir arī ārpus gultas, un attiecības ir 99% ārpus gultas, dažreiz jāatgādina sev, ka foršas sarunas par zinātni, mākslu, kopā iešana uz pasākumiem, pilnīgi nedod nekādu priekšstatu par spēju otru mīlēt, cienīt un lolot attiecībās.

Vēl Sems piemin vispār to, kādā veidā vīrieši uztver sievietes. Cik ļoti objektificē, cik ļoti spēj iejusties viņu pasaulē, empatizē. Man tādā ziņā ir pavisam netipiski - man sievietes ir, lai izveidotu emocionāli dziļu un stabilu kontaktu un tad varētu no sirds izrunāties. Ja sievietei interesē mans prāts, rokas, uzacis, mati vai jebkas cits, izņemot manu emocionālo pasauli, tad tas esmu ES, kurš jūtas
objektificēts. Tas šķebina un es cenšos no tādām atkratīties, cik ātri iespējams.

Es piekrītu teorijai, ka sievietes pirmajās divās minūtes vai pat mazāk, pirmoreiz satiekot vīrieti, izvērtē, vai viņš vizuāli, uzvedībā un manierēs ir piemērots seksuālām attiecībām. Tāpēc visa tā iznešanās, zīmēšanās, lekšanās sieviešu acīm man šķiet puiciska. Sieviete sen jau Tevi ir iešķirojusi un tagad tikai var pasmaidīt vai novērsties par tādu uzvedību, kad pieaudzis vīrietis ir gatavs uz galvas stāvēt, lai iepatiktos, kaut tas nav iespējams.

Apzinos, ka neesmu tipisks vīrietis ar to, ka man gandrīz visi draugi ir sievietes, man ir tikai viens draugs vīrietis. Ja skatās uz to monkey mind, tad manam ego daudz vairāk glaimo, ja pajautā no sirds "Kā Tu jūties šodien?", nevis piedāvā likties gultā. Jo daudzi cilvēki mūsdienās ir tik falši un virspusēji, ar tik īsu uzmanības laiku, ka kādam klausīties vairāk par minūti, kā otrs jūtas, tas ir ārkārtīgi reti.