Par čehu gleznotāju Josefu Mānesu (Josef Mánes)
Par grāmatu “Pa mīlestības ceļu”

I. Daļa

Māness dzimis 19.gs pirmajā ceturksnī čehu gleznotāju ģimenē. Viņa tēvocis bija čehu mākslas akadēmijas vadītājs.

19. gs zīmīgs ar nacionālisma kustībām visā Eiropā. Tajā skaitā čehi centās
atbrīvoties no vācu kundzības, kura bija gan politikā, gan mākslā.

Māness darbojās, lai čehu mākslas akadēmijā godā tiktu atkal celtas čehu ainavas, zemnieku portreti, sievas un vīri tautastērpos.

Viņam nācās aizbraukt no Prāgas, kad vadību akadēmijā pārņēma ļoti pro-vāciska vadība.

Viņš ir visu mūžu darbojies, lai saglabātu jaudīgu čehu tautas garu. Sadarbojies ar citām slāvu tautām un to pārstāvjiem – poļiem, slovākiem, krieviem. Darbojies daudzās biedrībās, taču spējis diplomātiski izturēt uz sevi vērsto spiedienu savu nacionālistisko uzskatu dēļ.

Viņa uzskats “Es gleznoju tikai to, ko mīlu” parāda stingru raksturu atturēties no pasūtījuma darbiem aristokrātiem, ar kuriem viņam bija vēsas attiecības. Šī uzskata dēļ par dzimtas apgādnieci ilgāku laiku bija viņa māsa Amālija Mānesa (Mánesová Amálie ), kura pasniedza privātstundas zīmēšanā.

Grāmatas pirmajā daļā ir parādīts jauna, ļoti talantīga gleznotāja ceļš, kuram talanta ir vairāk kā vienaudžiem, taču tieši prasme iegūt labvēļus un mecenātus, patronus ir izšķirošā, lai viņš izdzīvotu.

Grāmatā redzu paralēles ar Evaristu Galuā (matemātiķis, dzīvojis
1811. - 1832., gājis bojā duelī), kurš arī bija ļoti talantīgs, iesaistījies politiskā darbībā, tās dēļ daudz cietis.

Josefs seko mīlestībai – dodoties skicēt uz laukiem, iepazīstoties ar zemniekiem, darinot ģerboņus čehiem. Viņa mūza Faninka, ko viņam nākas atstāt laukos, lai pats turpinātu karjeru, viņam ir kā Petrarkam Laura – apbrīnota no attāluma, taču viss, kas viņam kā vīrietim vajadzīgs, lai viņš spētu gleznot sievietes skaistumu.

Kā daudziem traģiskiem māksliniekiem no 19.gs nacionālisma laika, viņa lauku ainavas tika novērtētas tikai vēlāk. 16 gadus pēc viņa aiziešanas viņa vārdā tika izveidota Mānesa tēlotājmākslinieku asociācija.

Latviski internetā vēl nav atrodama neviena recenzija par šo grāmatu, kaut tā iznākusi jau 2022. gadā Halinas Lapiņas tulkojumā.

Oriģinālā grāmata čehiski izdota 1977.gadā.
Links uz goodreads - https://www.goodreads.com/book/show/56170243-josef-m-nes

Citāts:

“Ja cilvēks grib kļūt par mākslinieku, viņam daudz jāmācās. Tā ka tas nomoka un sāp. Bet pēc tam… Pēc tam mūs māca pats darbs.

… māksla nevar būt atkarīga no garastāvokļa, tā neatnāk kā ausma vai lietus, bet ceļš uz to ir nepārtraukta cīņa ar pasauli un pašam ar sevi.

Vakars, tas atnāk pats, bet rītu iesākam, kad vien to vēlamies. “