“Sieviešu diena”
Sanāca sev uzdāvināt lielisku sarunu 8.marta vakarā ar paziņu. Sen nebiju tā izsmējies, smaidījis un priecājies, cik viens cilvēks var būt foršs.

Viss, ko sarunā pieminējām, tika skatīts caur tādu kā super pozitīvu gaismas filtru, pat ja runājām par ļoti nopietnām lietām. Ja skatās ar tādu filtru, viss rādās spoži, krāsaini un lieliski.

Es atceros, ka pirms apmēram 10 gadiem mana māsa teica, ka es esmu ļoti foršs cilvēks, ar mani var stundām sarunāties, un ir ļoti interesanti. Tajā laikā es to nenovērtēju, jo šķita, ka tas ir pašsaprotami. Tagad, to redzot citos cilvēkos, sāku apzināties viņas teikto.

Taču tas meitenīgums, kad ieraugi labu draudzeni, un no viņas ieraudzīšanas vien var sākt no sajūsmas spiegt, jo zini, ka esat uz viena viļņa, zini, ka būs jautri, ka viss dzīvē ir skaisti, jo var papļāpāt un pasmieties – to meitenīgumu ir jāsaglabā arī 40 un 50 gados.

Es nezinu, vai vīriešiem ir kaut kas attāli līdzīgs. Ja satiekas trīs labi čomi, spēlē ielu basketbolu vienā komandā un uzvar, jo viņi ir tik labi saspēlējušies, ir tik ļoti uz viena viļņa, ka viņiem sanāk vienam otru just instinktīvi. Varbūt tā.

Man ir bijuši arī paziņas vīrieši, ar kuriem komunikācija ir ļoti raita, jo es viņus pazīstu jau 10+ gadus. Varu saprast viņu domu gājienu uzreiz. Taču ir iztrūkusi tā viegluma un pozitīvisma sajūta sarunās. Droši vien manis paša darma, ka tādi pievilkušies.

Ar šo es gribu teikt, ka man noteikti nākamgad jāieliek foršāka mandala vīriešu dienai. Lai es satieku kādu čomu, mēs aizejam spēlēt bridžu, šahu, novusu, galda tenisu, vai ko citu, un riktīgi labi atpūšamies. Tad būs iemesls ticēt, ka es māku draudzēties arī ar vīriešiem 😃