Everybody wants to rule the world// Visi grib valdīt pār pasauli
Katru dienu tik daudzi cilvēki domā par to, kā gūt vairāk komforta, drošības savā dzīvē.
Domā par to, kā dot saviem bērniem vairāk iespēju. Kā izvēlēties vislabākos kultūras pasākumus
savai atpūtai. Kā iepazīties ar cilvēkiem, kuri fascinē.
Kā sasniegt tādu garīgās attīstības līmeni, kurā var no leksikas izmest vārdus "stress", "bailes", "skumjas" un vēl citus.
Mums ir tik liela iespēja izvēlēties, ka var šķist, ka mūsu veikali tā vien plīst no pārpilnības.
Viens laikmets nomaina otru. Ja šobrīd stilīgi ir būt jaunam, taču ar jau 15 gadu pieredzi, tad daudzi domā
par to, kurā dienā, sekundē un acumirklī jaunība beidzas.
Ir šī ilūzija, ka dzīve piešķir kaut kādas kārtis, ar tām jāspēlē, un pēc tam visam ir beigas. Ka skolas
gadi ir vienreiz, un tie beidzas. Brieduma gadi ir vienreiz, un tad tie beidzas.
Tu uzaudzini savus bērnus, tad palīdzi mazbērnu audzināšanā, un atkal kaut kas beidzas?
Tu gribi tvert dienu, tvert iespēju, gribi just laimi, aizrautību, kaisli, sajūsmu, taču viss beidzas.
Sākas jauna diena un atkal beidzas.
Tad attopies viens uz gultiņas, kurā uzaugi, skaties uz savu ādu un secini, arī tā beidzas.
Kāpēc tas viss? Aizmirst pavisam visas beigas un sākumus. Aizmirst lineārā laika ideju kā tādu.
Aizmirst par bailēm kļūdīties. Par bailēm nokavēt.
Tu esi. Tu mirdzi kā guntiņa skautu ugunskurā, ko iededz aizvien jauni skauti katru vasaru.
Bez mūža, bez likteņa, bez dzīves, bet ar dzīvību.
Tu esi tā mūžam karstā dzelzs, ko pats kal. Šeit un tagad, vienmēr.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: