Drīzumā Rīgā
Pat ja viņš bija tikai zaļknābis, pat ja viņa tikai šoruden grasījās pirkt sev pirmo mēteli par savu naudu, viņi bija vecāki. Vecāki projektam, kurš bija viņu acīs lakmusa papīrītis – ja tas aizies, būs arī citi bērni. Miesiski, matērijā, taču kopā radīti un loloti.

Viņai bija daudz kontaktu ārzemēs. No turienes nāca arī tehnoloģija. Pats projekts – dažādi varētu tikt reklamēts – bija kā slepens kods visu acu priekšā. Viņi nodibinātu kompāniju ar saviem investoriem ārzemēs. Tad viņi iekārtotu telpas Rīgas centrā.

Viņi piedāvātu pieredzi, kas ir līdzvērtīga, vai vismaz līdzīga, narkotiku vai zinātniskās fantastikas filmu lietošanai, taču ar citām blaknēm.

Ideja ir it kā vienkārša. Cilvēks atnāk uz viņu speciālo telpu. Tiek ievadīts meditatīvā stāvoklī ar mūziku, gaismu, smaržām un citām iespējām. Tas būtu kā “trips” bez ķīmiskas atkarības. Pēc tam cilvēkam mākslīgais intelekts nofotografētu auru, un pēc tās bildes uzdotu simts jautājumu. Cilvēkam būtu jāatbild pilnīgi godīgi, lai spēle būtu visinteresantākā. Lai tā būtu kā atklājumu istaba, kur cilvēks meklē pats sevi.

Pēc tam cilvēku ievestu nākamajā telpā. Tur sēdētu hipnologs, kurš uzdotu vēl piecdesmit jautājumu, cilvēkam esot dziļā hipnozē. Cilvēks varētu uzdot arī jautājumus pats, taču atbildi sniegtu mākslīgais intelekts.

Pēdējā telpā būtu bibliotēka. Digitalizēti visi materiāli par okultismu, slepenajām zināšanām, ezotēriku, kopš 19. gadsimta. Cik nu slepenajām, cik puslegālajām, ja tāda datubāze būtu, tas ir diskutējami. Tur cilvēkam būtu 12 minūtes laika. Un viņš varētu veikt divpadsmit meklēšanas datubāzē.

Pēc tam sešu minūšu laikā cilvēkam piedāvātu skatīties zilās debesīs pa logu. Logs un debesis būtu tikpat īstas kā parasti.

Pēc tam trīs minūtes cilvēks varētu klusumā atpūsties. Un, visbeidzot, pēdējā instancē, cilvēkam vienu minūti būtu jāskatās uz savu atspulgu spogulī un jāuzdod pašam sev pēdējais jautājums.

Atrakcijas beigās cilvēks saņemtu ierakstu ar visiem jautājumiem, ko uzdevis visās daļās, kā arī atbildes, ko devis mākslīgais intelekts vai meklētājs.

Pirms ierašanās atrakcijā cilvēkam būtu jāaizpilda anketa pēc kuras tiktu piemēroti apstākļi tieši viņam/ai.

Tas viss būtu feiki, un tas tiktu reklamēts kā feiks. Hipnoloģija feika, mākslīgais intelekts primitīvs, skaņa un bilde – vienkāršas projekcijas. Piecu cilvēka maņu apmānīšana no atrakcijas sākuma līdz galam. Ideja vienkārša – ja ir “Escape room”, tad šī būtu “Lost and found room”.

Par šādu garu atrakciju tiktu iekasēta pamatīga summa, jo pats process var ilgt pat trīs-četras stundas. Šis būtu kā rituāls, kurš pieejams visiem, ne tikai kādas slepenas brālības dalībniekiem. Taču, atšķirībā no brālībām, te nebūtu līgumu, nebūtu piesaišu, nebūtu jāsola maksāt desmitā tiesa vai tamlīdzīgi. Būtu nosacījums, ka cilvēks šādu istabu drīkst iziet tikai reizi pusgadā. Lai to visu padarītu mākslīgi ekskluzīvu. Atrakcijas veidotāji neatbild par sekām un blaknēm.

***
Es domāju, ka pārim sanāks. Bērna radīšanai ir daudz mazāka pretestība par projekta radīšanu un palaišanu bieži vien. Taču projekti dod labumu simtiem un tūkstošiem cilvēku, ja tie ir jaudīgi.