Pirmais gājiens
Kādā darba dienas novakarā viņš saņēma zīmīti ar aptuveni šādu tekstu:

“Jūs esat ļoti akurāts un godīgs. Par jums labi atsaucas kolēģi. Jums ir zinātkāre un plašs redzējums.
Jūs protat teju visu pastāstīt interesanti. Man ir prieks, ka pazīstu Jūs. Taču es vēlētos iepazīties tuvāk. Vai būtu iespējams Jūs satikt brīvdienā uz sarunu kādā kafejnīcā?”



Viņš nosprieda, ka jāpadomā, kā reaģēt uz šādu zīmīti no kolēģes. Viņam bija labi ar savu vienistabas dzīvokli, jūru, kaķi, grāmatām, mūziku, darbu, un garīgo dzīvi.

Turklāt kolēģe dzimusi 95-tajā, tas jau vispār ir pēc padlaikiem, no cita laikmeta vispār!
Viņš arī jutās jauns. Jauns un jau pieredzējis, tāpat kā reiz viņa kultūras vēstures skolotājs ar
T kreklu “Man ir 18 ar 32 gadu pieredzi”.

Iepazīšanās darbā vienmēr asociējusies ar zināmu bīstamību. Ja sanāk, tad darbā citi runās. Ja nesanāk, citi parunās, bet aizmirsīs. Ko šī kolēģe viņā atradusi? Pieklājības frāzes un ziņkāre, koķetēšana aiz profesionālas intereses, vai viss kopā?

Kādreiz šādu ziņu varēja saņemt arī vīrietis no vīrieša, tikai ar citiem uzsvariem. “Man interesē tas un tas, es vācu informāciju par to laika periodu, notikumu, mehānisma uzbūvi, vai Jums ir informācija par to? Piedāvāju atlīdzību un/vai sadarbību”


Ja jaunībā šķita, ka sieviete var daudz ko dot, un attiecības ir piedzīvojums, tad ar laiku nāca apjausma, ka sieviete var daudz ko arī atņemt, aptīt ap pirkstu, un vēl pažēloties, ka viņš par maz viņai pievērš uzmanību.

Un, ja nu interese ir tomēr profesionāla, tad viņam ir lielāks darba stāžs, kāpēc lai viņš censtos iemācīt to, kas bija jau augstskolā no profesoriem (hmm, cik vispār ir to vīriešu ar doktora grādu pedagoģijā?) viņai jāuzzina.

Tomēr, ja viņš atteiks, var sanākt, ka, ja paskatās no malas, viņam ir bail. Vai viņš ir noslēdzies. Vai viņam ir grūti atzīt sev, ka viņš ir tik vecs, ka sievietes kā tādas maz interesē. Kā Stepes Vilkā, jā, viņas ir, taču Kosmosa likumus diez vai kāds gultā ir atklājis.


Dienā ir tās 24 stundas, kurās var paveikt kaut ko. Un tad Tu saliec pa prioritātēm savu laiku. Ja nu tajā ieskaita attiecības, turklāt bez bērniem, tad kaut kāds stundu skaits nedēļā divatā sanāk.

Senioru mīlestība – kopīgi iet uz jaunības dziedātāju zaļumballēm? Lapčenoks, vai? Vai arī garas sarunas, buča pirms miega, un tad kopīgas brokastis un vakariņas?

Viņam bija aizspriedums, ka labāk tikties ar vecāku sievieti, jo tad būs drošāk, ka viņai būs lielāka dzīves pieredze un mazākas prasības. Ilūzija, varbūt. Skolotājam vispār jāmācās mācīt tikai skolā. Beigt uzpasēt un tribulierēt sievu, māti, draugus.


Ja cilvēks cilvēkam patīk, un tā jau ir ķīmija, tad pēc iespējas ātrāk jādabū tas subjektīvais, rozā, vai citas brilles, nost. Vai tomēr jāļauj visam ritēt sava gaita, jo tā ir dabā iekārtots.

Vispār jau viņš pazīst pāri, kurā sieva bija vācu valodas skolotāja, vīrs – ekonomikas skolotājs. Bet tas vīrs bija foršs. Rakstīja lugas un spēlēja pats teātri. Nebija sausiņš. Tādi sievietēm patīk.


Ar šādām pārdomām viņš izvilka no ļoti seniem krājumiem pierakstus ar nosaukumu “Gatavošanās pirmajam randiņam/lenčam”, īsi uzskicēja savas domas par pēdējām piecām grāmatām, ko bija lasījis, lai varētu stāstīt par tām, un mierīgi devās gulēt.