Redzesloks
Jo veselāks Tu esi, jo vairāk ir iekšā Tavā veselumā, un Tu vari pārredzēt plašāk.

Jā, var teikt, ka Maslova piramīda. Veselība, kustīgās enerģijas - nauda, tad attiecības ar ģimeni (un varbūt šis ir jau ego, jo vīrs, kurš īslaicīgi nevar nodrošināt ar naudu ģimeni, tomēr arī paliek vīrs, pat ja ir krīzē un pārmaiņās), tad attiecības ar citiem cilvēkiem, tad attiecības ar savu laika plānošanu.

Tomēr pašā sākumā ir attiecības ar sevi. Vai es šodien pats sev rādos kā foršs, veiksmīgs, laimīgs cilvēks? Vai man ir ko dot sev - veikt katru dienu darbības, kuras mani attīsta, palīdz augt visos veidos?

Vai es pabaroju savu dvēseli ar jaunu informāciju, apziņas līmeni, vai dodu tai iespēju atpūsties no ikdienas meditācijās?
No rīta, esot laimīgs un priecīgs par kārtējo dienu, kura noteikti ir fantastiski laba, jo es ticu tam, es pieeju pie saviem mīļajiem un tuvajiem, un uzsmaidu vai pajokoju. Esmu gatavs dot gabaliņu savas laimes tiem, vai ģeometriskā progresijā sastiķēt mūsu laimes kopā, lai notiktu kas tik labs, ko pat grūti iedomāties.

Tomēr, pamats, pēc tā, kā es jūtos emocionāli un mentāli, bieži vien ir fiziskais ķermenis. Es zinu, ka man būtu labi sportot līdz svīšanai katru dienu 30 minūtes. Zinu, ka man būtu labi peldēties baseinā reizi nedēļā. Tāpēc apzinos, ka šobrīd mana veselība var būt tikai tuvu ideālam. Ar to man pietiek pagaidām.

Un tālāk, kad diena iet uz otru pusi, kad esmu pavadījis krietnu laiku darbā, esmu nonācis mājās un ēdu launagu, es jau domāju, kā uzzīmēt to, ko es vēlos. Man ir zīmuļi, flomāsteri, marķieri, A3 un A4 papīrs, un liela ticība, ka viss, ko uzzīmēšu, pavisam drīz notiks arī 3d realitātē.

Es zīmēju ļoti lēnām un apdomīgi, jo saprotu, ka tas ir radīšanas process.

Atceros par savu ķermeni, kur tas tik ir bijis. Atceros, kur tik mans gars ir bijis. Atceros, kur
man paticis ir vislabāk. Ko es gribētu arī šeit Zemes. Ja es spēju iztēloties, tad es radu.

Un tomēr, lai es radītu, ko lielu, kas der visiem, man jāspēj paskatīties ārpus vienkāršajiem vārdiem - visi cilvēki dzīvo mierā un saticībā (kas to mieru un saticību rada viņiem?), vai - katrs cilvēks ir brīvs savā rīcībā un darbībā pilnīgi (taču, vai viņam ir brīvi pieejama informācija, kā šo brīvību izmantot?).

Zīmējot, varbūt, ir vieglāk. Taču, izsakot lielas lietas, tajās var būt lieli klupšanas akmeņi. Un mēs atgriežamies pašā sākumā. Pie ķermeņa. Ja visiem cilvēkiem ir pieejama ideāla informācija par sava ķermeņa kopšanu, iespēja nodzīvot līdz 120 visiem ir teju vienāda, tad tas jau ir solis pareizā virzienā. Nost ar segregāciju, vietā liekot dzīves gudrības summu. Veci cilvēki atkal ir liela vērtība. Vārda "vecs" vietā var likt "daudz pieredzējis".

Visiem ir vienādas iespējas. Kāpēc? Jo kāds ir ieinteresēts, lai cilvēce kā vienots veselums augtu un attīstītos. Tāpēc visi dara savu daļu, nevis, lai tikai izdzīvotu, bet, lai dotu to unikālo, ko var tikai viņi.